Pāvesta vēstījums 2021. gada Pasaules misiju dienai
Silvija Krivteža - Vatikāns
Vēstījumā Pasaules misiju dienā pāvests atgādina, ka šogad tās temats ir Apustuļu darbu grāmatas fragments: "Mēs nevaram nerunāt par to, ko esam redzējuši un dzirdējuši" (Apd 4,20). Evaņģelizācijas vēsture sākas no Kunga meklēšanas. Kristus aicina un vēlas veidot draudzīgas attiecības ar katru cilvēku, vienalga kur viņš atrastos. Apustuļi redzēja Jēzu dziedinām slimos, ēdot kopā ar grēciniekiem, barojot izsalkušos, nākot pretī atstumtajiem, pieskaroties nešķīstajiem. Mīlestība vienmēr ir dinamiska, tā mudina dalīties priekā par viskaistāko vēsti: "Mēs atradām Mesiju" (Jņ 1,41). Šī vēsts ir cerības avots.
"Mēs redzējām, dzirdējām un sapratām, ka ar Jēzu situācija var būt pavisam citādāka", – raksta pāvests. "Mēs esam radīti pilnībai, ko varam sasniegt tikai ar mīlestību". Pirmo kristiešu ticības dzīve ritēja naidīgā un sarežģītā vidē. Marginalizācija un ieslodzīšana mijās ar iekšējo un ārējo pretestību, kas, šķiet, bija pretrunā ar to, ko viņi bija redzējuši un dzirdējuši. Tomēr visas grūtības, neērtības un šķēršļus viņi uzskatīja par misijas iespēju. Viņu liecības atrodam Apustuļu darbu grāmatā, kurai vienmēr būtu jābūt tuvumā mācekļiem-misionāriem. Tā ir grāmata, kas vēstī, kā izplatījās Evaņģēlija smarža un cilvēku sirdis piepildīja prieks, ko davā Svētais Gars. Apustuļu darbu grāmata aicina pārvarēt grūtības kopā ar Jēzu, stiprināt pārliecību, ka Dievs var darboties jebkuros apstākļos, arī šķietamās neveiksmēs, un ka tas, kas mīlēstībā piedāvā un atdod sevi Dievam, noteikti nesīs daudz augļu.
Pāvests atzīst, ka arī pašreizējais laiks nav viegls. Koronavīrusa pandēmija padziļināja ciešanas, vientulību, nabadzību un netaisnību. Tā atmaskoja mūsu nepatiesās drošības shēmas. Daudzi sāpīgi izjūt savu bezspēcību un trauslumu. Francisks raksta, ka šodien mēs esam pieredzējuši vilšanos, kas mazina cerību. Tomēr mēs nesludinām paši sevi, bet Jēzu Kristu. Mūsu ģimenēs un kopienās atskan dzīvības Vārds, kas atbalsojas mūsu sirdīs un saka: "Viņa šeit nav, Viņš ir augšāmcēlies". Šie cerības vārdi dāvā brīvību un drosmi, kas palīdz meklēt un atrast Kristu.
Šajā pandēmijas laikā, saskaroties ar kārdinājumu noslēpt un attaisnot vienaldzību, pesimismu un apātiju, ir īpaši nepieciešami līdzjūtības misionāri. Ir cilvēki, kas neiesaistās misijā, jo uzskata, ka nekas nevar mainīties un tāpēc nav jēgas piepūlēties. Viņi domā: "Kāpēc gan man būtu jāatsakās no savām ērtībām un iepriecinājumiem, ja es tam neredzu nekādu nopietnu rezultātu?". Atbilde vienmēr ir tāda pati: "Jēzus Kristus ir uzvarējis grēku un nāvi, Viņš ir visvarens. Jēzus Kristus patiešām dzīvo un vēlas, lai arī mēs dzīvotu, būtu brāļi, pieņemtu un nestu cerību citiem". Šodienas situācijā ir ļoti vajadzīgi cerības misionāri, kuri atgādinātu, ka neviens nevar izglābties viens pats.
Līdzīgi kā apustuļi un pirmie kristieši, arī mēs stingri sakām: "Mēs nevaram nerunāt par to, ko esam redzējuši un dzirdējuši". Tāpat kā apustuļi, kuri redzēja, dzirdēja un pieņēma Jēzus pestīšanas žēlastību, arī mēs esam aicināti pieskarties Kristus cietošajai miesai un drosmīgi sludināt visiem cerības vēsti.
Vēstījumā pāvests raksta, ka Pasaules misiju dienas temats ir aicinājums katram no mums uzņemties atbildību un apliecināt savu ticību. "Baznīca pastāv, lai evaņģelizētu" – atgādina Pāvils VI. "Arī vistrauslākie, ierobežotākie un ievainotākie var savā veidā kļūt misionāri, jo labajā vienmēr var dalīties, pat ja tas pastāv līdzās daudziem ierobežojumiem", citējot apustulisko pamudinājumu "Christus vivit", raksta pāvests.
Pasaules misiju diena tiek atzīmēta katru gadu oktobra trešajā svētdienā. Šāda diena mums atgādina uzdevumu būt dāsniem un priecīgiem Evaņģēlija sludinātājiem tajā vidē, kurā dzīvojam. Vēstījums datēts ar 2021. gada 6. janvāri.
