Laiks ir Dieva mīlestības dāvana
Silvija Krivteža - Vatikāns
Neskatoties uz muguras sāpēm, 24. janvāra pusdienlaikā no Apustuliskās pils bibliotēkas pāvests Francisks ar Vatikāna mediju starpniecību uzrunāja ticīgos Romā un visā pasaulē. Pārdomas pirms lūgšanas "Kunga eņģelis" viņš balstīja uz Marka evaņģēlija pirmo nodaļu.
Dārgie brāļi un māsas, labdien!
Šīs svētdienas Evaņģēlija fragmentā (sal. Mk 1,14-20) lasām par tā saukto "stafeti", ko Jānis Kristītājs nodod Jēzum. Jānis sagatavoja Jēzum ceļu. Tagad Jēzus sāk savu misiju un sludina pestīšanu. Viņa sludināšanu var izteikt ar dažiem vārdiem: «Laiks ir piepildījies, un Dieva valstība ir tuvu – nožēlojiet grēkus un ticiet Evaņģēlijam!» Šie vārdi mūs mudina pārdomāt par divām būtiskām tēmām: laiku un atgriešanos – teica Francisks.
Marka evaņģēlijā vārds laiks tiek skaidrots kā Dieva veiktās pestīšanas vēstures ilgums. "Piepildīts" laiks ir tāds, kurā pestīšana ir sasniegusi virsotni, savu pilnību. Tas ir vēsturisks brīdis, kurā Dievs sūtīja Dēlu un Viņa valstība kļuva mums "tuva". Tomēr pestīšana nav automātiska. Pestīšana ir mīlestības dāvana, ko saņemam par brīvu, un tā prasa no mums brīvu atbildi: tā prasa atgriešanos. Runa ir par domāšanas un dzīvesveida maiņu, lai nesekotu šīs pasaules, bet gan Dieva, kas ir Jēzus, balsij. Tā ir skatījuma un attieksmes maiņa. Grēks pasaulē ienesa tādu mentalitāti, kurai ir tendence sevi nostādīt pret citiem un arī pret Dievu, un šim nolūkam nevilcinās izmantot viltu un ķerties pie vardarbības – skaidroja pāvests.
Uzrunas turpinājumā Svētais tēvs norādīja, ka Jēzus mūs aicina apliecināt, ka mums ir vajadzīgs Dievs un Viņa žēlastība, būt pretimnākošiem un pazemīgiem pret visiem, iepazīt un īstenot sevi, veicinot tikšanās kultūru un kalpojot citiem. Mums dāvātais laiks, kurā varam saņemt pestīšanu, ir ierobežots. Tas ir mūsu dzīves ilgums. Laiks ir Dieva bezgalīgās mīlestības dāvana, un tas ir arī laiks, kurā tiek parbaudīta mūsu mīlestība pret Viņu. Tāpēc katrs brīdis, katrs mūsu eksistences mirklis ir dārgs laiks, kurā esam aicināti iemācīties mīlēt Dievu un savu tuvāko, lai sasniegtu mūžīgo dzīvi.
Mūsu dzīves vēsturei ir divi ritmi: viens ir mērams, jo tas sastāv no stundām, dienām, gadiem; otrs sastāv no mūsu attīstības posmiem – dzimšanas, bērnības, jaunības, brieduma gadiem, vecuma un nāves. Katram laikam, katram attīstības posmam ir sava vērtība, un katrs mirklis var kļūt par brīnišķīgu iespēju tikties ar Kungu. Ticība palīdz atklāt laika garīgo nozīmi. Tas ir Kunga aicinājuma laiks, un no mums ir atkarīgs kādu atbildi sniegsim – pozitīvu vai negatīvu. Evaņģēlijs vēstī par Sīmaņa, Andreja, Jēkaba un Jāņa atbildi. Viņi bija stipri vīri, zvejnieki, viņiem bija ģimenes... Un, kad Jēzus gāja garām un viņus paaicināja, tie, «tūlīt atstāja tīklus un Viņam sekoja» (Mk 1.18).
"Lai Vissvētākā Jaunava Marija palīdz mums katru dienu, katru mirkli izdzīvot kā pestīšanas laiku, kurā Kungs nāk un aicina sekot Viņam. Lai viņa palīdz mums pasaulīgo domāšanas veidu mainīt uz mīlestības un kalpošanas mentalitāti" – uzrunas pirms lūgšanas "Kunga eņģelis" noslēgumā teica pāvests Francisks.
