Pāvests: "Lēnprātību, lēnprātību, un iesim uz svētumu!"

Inese Šteinerte - Vatikāns

 Francisks atzīmēja, ka svētie un svētīgie ir visautoritatīvākie kristīgās cerības liecinieki, jo viņi ir dzīvojuši saskaņā ar cerību visā pilnībā – gan priekos, gan ciešanās, īstenojot Kalna svētības, kuras  sludināja Jēzus, un kuras šodien atbalsojas liturģijā (sal Mt 5,1-12a). “Evaņģēliskās svētības patiešām ir svētuma ceļš,” norādīja pāvests. Viņš pakavējās pie divām no Kalna svētībām.

Viena skan šādi: “Svētīgi tie kas raud, jo viņi tiks iepriecināti”. Tie šķiet pretrunīgi vārdi, jo raudāšana neliecina par prieku un laimi. Asaru un ciešanu iemesli ir nāve, slimība, uzbrukumi morālei, grēks un kļūdas. Tāda ir ikdienas dzīve – trausla, vāja un grūtību iezīmēta. Tā ir dzīve, ko ievainojusi nepateicība un nesapratne. Jēzus par svētīgiem sauc tos, kuri raud šādu realitāšu dēļ, un, neraugoties uz visu, paļaujas uz Kungu un noliek sevi Viņa ēnā. Viņi nav vienaldzīgi un nenocietina savu sirdi sāpju dēļ, bet pacietīgi cer uz Dieva iepriecinājumu. Tas ir iepriecinājums, ko viņi pieredz jau šajā dzīvē.

Vēl vienā svētībā Jēzus saka: “Svētīgi lēnprātīgie, jo viņi iemantos zemi”. Pāvests norādīja, ka lēnprātība ir Jēzus raksturīpašība. Par sevi Viņš saka: “Mācieties no manis, jo esmu lēnprātīgs un pazemīgu sirdi” (Mt 11,29). Pazemīgi ir tie, kuri prot valdīt pār sevi, kuri atstāj vietu otram, kuri otru klausās un respektē viņa dzīvesveidu viņa vajadzībās un viņa prasībās. Pazemīgie necenšas būt pārāki par otru un viņu paniecināt, viņi nevēlas pār visu valdīt, nedz arī uzspiest savas idejas un savas intereses. Šādi cilvēki, kurus pasaulīgā mentalitāte neatzīst, ir dārgi Dieva acīs, kurš viņiem mantojumā dod apsolīto zemi, proti, mūžīgo dzīvi. Arī šī svētība sākas šīszemes virsū un tā piepildīsies Kristū.

Runājot par lēnprātību, Francisks atzīmēja, ka šai dzīves brīdī, kad pasaulē un ikdienas dzīvē ir daudz agresivitātes, “pirmais, kas no mums iziet, ir agresivitāte, aizsargāšanās”. Pāvests norādīja, ka ir vajadzīga lēnprātība, lai ietu uz priekšu svētuma ceļā. “Klausīties, respektēt, neuzbrukt,” tāda Svētā tēva skatījumā ir lēnprātība.

Uzrunājot ticīgos, pāvests paskaidroja, ka izvēlēties sirds šķīstību, lēnprātību un žēlsirdību, izvēlēties paļauties uz Kungu gara un skumju nabadzībā, strādāt taisnības un miera labā – tas viss nozīmē iet pret straumi pretēji šīspasaules mentalitātei, pretēji labumu uzkrāšanas kultūrai, bezjēdzīgām izpriecām, lepnībai vājāko priekšā. Pret straumi ir gājuši svētie un svētīgie. Pāvests teica, ka Visu Svēto diena, ko svinam šodien, atgādina par personīgo un universālo paaicinājumu uz svētumu, un piedāvā drošus piemērus šai ceļā, kuru katrs iet unikālā, neatkārtojamā veidā.

Pāvests norādīja, ka svētie nav vienādi, katram ir sava personība, un svētumu savā dzīvē viņi ir attīstījuši saskaņā ar savu personību. To var darīt katrs no mums, proti, iet šo ceļu. “Lēnprātību, lēnprātību un iesim uz svētumu!” aicināja pāvests. Uzrunas beigās viņš atgādināja, ka visai šai Kristus mācekļu milzīgajai saimei ir Māte – Jaunava Marija. “Mēs viņu godinām kā Visu Svēto Karalieni, taču vispirms viņa ir Māte, kura katram māca pieņemt savus bērnus,” teica Francisks. Viņš aicināja lūgties, lai Marija palīdz vairot tiekšanos pēc svētuma, ejot pa Svētību ceļu.