Pāvests: atgriešanās nav nesāpīga, tā iet caur krustu
Silvija Krivteža - Vatikāns
Pāvests skaidroja, ka Jēzus atmet tādu reliģiozitāti, kas neskar cilvēka dzīvi, sirdsapziņu, atbildību par labā vai ļaunā izvēli. Viņš to parāda līdzībā par diviem dēliem, ko šodien lasām Mateja evaņģēlijā. Tēva aicinājumam strādāt vīnadārzā pirmais dēls atbildēja "nē, es negribu", bet vēlāk, nožēlas mudināts, aizgāja. Savukārt otrais dēls, kurš uzreiz atbildēja "jā, es eju", patiesībā neaizgāja. Francisks norādīja, ka paklausīt nozīmē darboties, rūpēties par vīnadārzu, piedalīties Dieva valstības veidošanā. Ar šo vienkāršo piemēru Jēzus saka, ka reliģija nevar būt tikai "fasāde", žestu kopums, kas būtiski neietekmē cilvēku dzīvi un attieksmi.
Šādas "fasādes" reliģijas pārstāvji ir "augstie priesteri un tautas vecākie", kurus Dieva valstībā, saskaņā ar Jēzus teikto, sagaidīs muitnieki un netikles. Šim apgalvojumam nevajadzētu likt mums domāt, ka tie, kas nepilda Dieva baušļus, dara labi. Jēzus runā par muitniekiem un netiklēm nevis kā par dzīves piemēru, bet kā par "žēlastības priviliģētām" personām. Dievs dāvā žēlastību katram, kurš atver savu sirdi un atgriežas pie Viņa. Patiesībā visi šie cilvēki, klausoties Jēzus mācību, nožēloja grēkus un mainīja savu dzīvi.
Šodienas Evaņģēlijā vislielāko iespaidu atstāja pirmais brālis, un nevis tāpēc, ka viņš savam tēvam teica "nē", bet gan tāpēc, ka pēc šī "nē" viņš atgriezās pie "jā". Dievs ir pacietīgs pret mums. Viņš nenogurst, nepadodas pēc mūsu tiektā "nē", ļauj brīvi veikt izvēles, kas nereti attālina no Viņa. Tomēr Dievs ar nepacietību gaida mūsu "jā", lai mūs atkal apskautu ar tēvišķu mīlestību un dāvātu savu bezgalīgo žēlsirdību. Ticība Dievam no mums pieprasa katru dienu atjaunot labā izvēli pār ļauno, patiesības izvēli pār meliem, mīlestības pret tuvāko izvēli pār egoismu. Kas veic šādu izvēli atradīs pirmās vietas debesu Valstībā, kur būs lielāks prieks par vienu grēcinieku, kas gandara par grēkiem, nekā par deviņdesmit deviņiem taisnīgajiem, teica pāvests.
Francisks skaidroja, ka atgriešanās ir attīrīšanās process, tāpēc tas nekad nav nesāpīgs. Atgriešanās ceļš vienmēr iet caur krustu. Nav svētuma bez attiekšanās un garīgās cīņas. Garīgā izaugsme ir saistīta ar askētismu un gandarīšanu, kas pakapeniski ved uz dzīvi mierā un svētlaimē. Šodienas Evaņģēlijs norāda uz tādu kristīgās dzīves veidu, kas sastāv nevis no sapņiem vai skaistiem centieniem, bet gan no konkrētas apņemšanās arvien vairāk atvērties Dieva gribai un mīlēt savus brāļus un māsas, skaidroja pāvests.
"Lai Vissvētākā Jaunava Marija mums palīdz būt paklausīgiem Svētā Gara iedvesmām. Gars ir tas, kurš izkausē cietās sirdis un liek tām nožēlot grēkus, lai iegūtu Jēzus apsolīto dzīvi un pestīšanu", noslēdzot pārdomas, teica Svētais tēvs.
