Pāvests jaunajiem atlētiem: "Sports veido tiltus"
Inese Šteinerte - Vatikāns
Kas tad bija gatavojušies piedalīties “Mēs skrienam kopā” notikumā? Tā ir kāda 11 gadus veca meitene, kuras dzīve neirodeģeneratīvas slimības dēļ rit ratiņkrēslā; tas ir sportists, kurš sirgst ar intelektuāli relacionālo kaiti, kas iegūta skolasbiedru ņirgāšanās rezultātā; tas ir migrants no Ganas, kurš izcēlies Sicīlijas krastos pēc Lībijā pieredzētas drāmas; tā ir cietumniece no Rebibijas cietuma Romā. Dalībnieku vidū ir arī kāda nepilngadīga māmiņa – ārzemniece, kas sportā pārstāv Itāliju. Tie ir tikai daži no cilvēkiem, kas bija iecerējuši piedalīties pasākumā “We run together”. Kā saprotam, tas nav lielais profesionālais sports, kur katrs cenšas uzvarēt un būt pirmais, bet gan tāds sports, kurā stiprākais soļo, vai skrien vienā ritmā ar vājāko. Kā tikšanās laikā atzīmēja pāvests, tas būtu bijis notikums, kurā olimpiskie čempioni pirmo reizi skrietu kopā ar paralimpiskajiem sportistiem, sportistiem ar mentālu atpalicību, ar bēgļiem un migrantiem, ar ieslodzītajiem – skrietu visi kopā, baudot vienlīdzīgu cilvēcisko cieņu. Tas būtu bijis notikums, kas vieno dažādu reliģiju un kultūru sievietes un vīriešus, veicinot visu ietveršanu, draudzību, solidaritāti, izglītību, proti, tas būtu bijis “miera tilts”.
Pāvests sacīja, ka arī tad, ja nevarēs skriet kājām, tomēr varēs skriet ar sirdi, dāvājot kaut ko no sev piederošajiem priekšmetiem labdarībai. Kā jau atzīmēts, ienākumi tiks nosūtīti uz koronavīrusa visvairāk plosīto Ziemeļitāliju – uz Bergamo un Brešas slimnīcām. “Nav lielākas mīlestības par to, ja kāds atdod savu dzīvību par draugiem,” šos Jēzus vārdus pāvests attiecināja uz medicīnas darbiniekiem, kas pilnā mērā šais dienās izdzīvoja un joprojām izdzīvo savu profesionālo aicinājumu.
Svētais tēvs cildināja asociācijas “Athletica Vaticana” iniciatīvu, sakot, ka tā ir “realitāte, kas konkrētā veidā uz ielām un cilvēku vidū liecina par sporta solidāro seju”. Pāvests pieminēja asociācijas devumu Svētās Martas pediatriskajam dispanseram Vatikānā, kas darbojas jau 100 gadus un kurā tiek aprūpēti nabadzīgo ģimeņu bērni un nereti arī viņu vecāki.
