Dievs ir mūsu draugs un sabiedrotais, kuram varam teikt visu

"Dievs, tu esi mans Dievs, no rītausmas es meklēju tevi. Pēc tevis slāpst mana dvēsele, pēc tevis ilgojas mana miesa kā sausa un slāpstoša zeme bez ūdens". Šie 63. psalma vārdi bija pāvesta pārdomu vadlīnija. Turpinot iepriekšējā trešdienā iesākto katehēzes mācību par lūgšanu, Francisks uzsvēra, ka kristietība ir reliģija, kas nepārtraukti svin Dieva atklāšanos. Lūgšana ir saruna ar Dievu. Mēs varam runāt ar Viņu par visu, kas attiecas uz mūsu dzīvi.

Silvija Krivteža – Vatikāns

Svētais tēvs teica: "Dārgie brāļi un māsas! Šodien spersim otro soli katehēzes ceļā par lūgšanu, ko iesākām pagājušajā nedēļā. Lūgšana pieder visiem: dažādu reliģiju cilvēkiem un, iespējams, arī tiem, kas to nepazīst. Lūgšana dzimst mūsu iekšienē, vietā, ko garīgie autori bieži sauc par "sirdi" (sal. Katoliskās Baznīcas katehisms, 2562-2563). Lūgšana nav kaut kas perifērisks, nav arī kaut kādas sekundārās spējas, bet ir mūsu būtnes visdziļākais noslēpums. Lūgšanā piedalās emocijas, bet nevar teikt, ka lūgšana ir tikai emocijas. Lūgšanā piedalās prāts, bet tā nav tikai intelektuāla darbība. Lūgšanā piedalās arī ķermenis. Tāpēc varam lūgties, sarunāties ar Dievu, arī vissmagākajā invaliditātes gadījumā. Lūgšana dzimst mūsu sirdī, iesaistot emocijas, prātu un ķermeni", uzsvēra Francisks.

"Visa cilvēciskā būtne lūdzas tad, kad lūdzas ar "sirdi". Lūgšana ir impulss, aicinājums, kas pārsniedz mūs pašus: kaut kas, kas dzimst mūsu iekšienē, tā ir nostalģija pēc tikšanās ar Dievu", skaidroja Svētais tēvs. "Lūgšana ir "es" balss, kas tiecas saplūst ar "Tu" balsi. Kristīgā lūgšana balstās uz atklāsmes, ka minētais "Tu" nav ietīts dziļā noslēpumā, bet ir dzīvās attiecībās ar mums, cilvēkiem.

Kristietība ir reliģija, kas nepārtraukti svin Dieva "atklāšanos", Viņa epifāniju. Liturģiskā gada pirmie svētki ir Dieva, kurš dāvā cilvēkiem savu draudzību, svinības. Dievs atklāj savu godību Betlēmes nabadzībā, Trīs gudro kontemplācijā, kristībā Jordānas ūdeņos, Kānas kāzu brīnumā. Svētā Jāņa evaņģēlijs lielo prologa himnu noslēdz ar īsu paziņojumu: "Dievu neviens nekad nav redzējis: vienpiedzimušais Dēls, kas ir Tēva klēpī, to atklāja" ( 1,18).

"Kristīgā lūgšana ienāk attiecību ar Dievu dziļumā. Viņš ir maigs, un nevēlas cilvēkos iedvest bailes. Daudzi cilvēki baidās tuvoties Dievam, atklāt Viņa pārsteidzošo un lielo noslēpumu. Daudzi izturas pret Viņu ar kalpa vai padotā attieksmi. Savukārt kristieši vēršas pie Dieva, saucot Viņu vārdā "Tēvs", skaidroja pāvests.

Turpinot katehēzes mācību, Francisks norādīja, ka kristietība saikni ar Dievu ir attīrījusi no visām "feodālām" attiecībām. Mūsu ticības mantojumā nav tādu izteicienu kā "pakļautība", "verdzība" vai "vasalisms", bet gan tādi vārdi kā "derība", "draudzība", "komūnija". Savā garajā atvadu uzrunā mācekļiem Jēzus saka: «Es jūs vairs nesaucu par kalpiem, jo kalps nezina, ko viņa kungs dara; bet Es jūs saucu par draugiem, jo visu, ko dzirdēju no Sava Tēva, Es jums pasludinu. Ne jūs Mani izredzējāt, bet Es jūs izredzēju un liku, lai jūs ietu un nestu augļus un lai jūsu augļi paliktu, jo visu, ko jūs no Tēva lūgsiet Manā vārdā, to Viņš jums dos» ( 15,15-16).

"Dievs ir draugs, sabiedrotais, līgavainis. Lūgšanā mēs varam veidot paļāvības pilnas attiecības ar Viņu. Lūgšanā "Tēvs mūsu" Jēzus mūs aicina vērsties pie Viņa visās lietās. Dievam mēs varam lūgt visu, paskaidrot visu un izstāstīt visu. Nav svarīgi, ja attiecībās ar Dievu jūtamies nepilnīgi: mēs neesam labi draugi, mēs neesam pateicīgi bērni, mēs neesam uzticīgi dzīvesbiedri. Neskatoties uz to, Dievs turpina mūs mīlēt. To Viņš atklāj Pēdējo vakariņu laikā, sakot: «Šis biķeris ir jaunā derība Manās asinīs, kas par jums tiks izlietas» (Lk 22,20). Vakariņu namā Jēzus anticipē Krusta noslēpumu. Dievs ir uzticīgs sabiedrotais: ja cilvēki pārstāj mīlēt, Viņš turpina mīlēt, pat ja mīlestība Viņu ved uz Golgātu", sacīja Svētais tēvs.

Uzrunas noslēgumā pāvests aicināja dedzīgi lūgties, ieejot Derības noslēpumā, ieliekot sevi žēlsirdīgā Dieva rokās, ļaujot iegrimt laimes noslēpumā, kas ir trīsvienīgā Dieva dzīve, un justies kā viesiem, kuri nav pelnījuši tik lielu godu. Lūgšanā atkārtosim Dievam: vai tas var būt, ka tu pazīsti tikai mīlestību? "Mīlestība ir katras kristīgās lūgšanas kodols", atgādināja Francisks.

Tikšanās noslēgumā pāvests ticīgos apsveica dažādās valodās. Poļu ticīgos viņš aicināja neaizmirst divu lielu notikumu – Jaunavas Marijas parādīšanās Fatimā un atentāta pret pāvestu Jāni Pāvilu II gadskārtas. "Savās lūgšanās vērsīsimies pie Dieva, lai caur Marijas bezvainīgo sirdi, dāvā pasaulei mieru, aptur vīrusa izraisītās slimības izplatīšanos, palīdz mums atgriezties un gandarīt par grēkiem", aicināja pāvests. Kā ierasti, viņš apsveica arī jauniešus, slimniekus un jaunlaulāto pārus.

13 maijs 2020, 15:48