Francisks: “Šis ir izdomas un radošuma brīdis”
Silvija Krivteža - Vatikāns
Sarunā ar mediju pārstāvi Svētais tēvs teica: "Es bieži domāju par pienākumiem, kurus kā Romas bīskaps un Baznīcas vadītājs veicu tagad un kurus veikšu nākotnē." Pāvests uzsvēra, ka viņam lielākās rūpes ir par to, kā vadīt Dieva tautu un būt tai vienmēr tuvu.
Viena no šādas tuvības izpausmēm ir translētās rīta Mises, kuras pāvests svin Svētās Martas viesu nama kapelā. Francisks piebilda, ka šajā laikā intensīvi darbojas kardināla Konrāda Krajevska vadītais Vatikāna labdarības birojs, cenšoties nest palīdzību tur, kur valda izsalkums, trūkums un dažādas slimības. Svētais tēvs norādīja, ka šodien ticīgajiem ir īpaši vajadzīgs priesteru sniegtais mierinājums.
Runājot par valstu noteiktajiem stingrajiem drošības pasākumiem, Francisks atzina, ka "palikt mājās nav viegli". Tā ir pašdisciplīna un paklausība. Pāvests uzsvēra, ka mums vajag sagatavoties "labākiem laikiem". Tas nozīmē garīgi sagatavoties pēc epidēmijas laikam. Tas pierasa no mums pacietību. Svarīgi ir veicināt radošuma garu ģimenēs.
"Šī lielā krīze skar mūs visus: bagātos un nabadzīgos. Tas ir aicinājums būt modriem pret liekulību. Mani uztrauc dažu politiskās pasaules pārstāvju liekulība, kuri saka, ka vēlas atrisināt krīzi, runā par bada problēmu pasaulē, bet runāšanas laikā izgatavo un pārdot ieročus. Ir pienācis brīdis atgriezties, atmest liekulību un ķerties pie darba," saka Francisks.
Ārstus, medicīcas darbiniekus, brīvprātīgos, priesterus un palīdzības dienestu darbiniekus, kuri strādā sabiedrības labā, pāvests sauc par "varoņiem" un "svētajiem no blakus durvīm". Pēc viņa domām, laikā pēc koronavīrusa pandēmijas, glābjot pasaules ekonomiku, vajadzētu izvairīties no citu cilvēku "noraidīšanas mentalitātes". "Dažas valdības ir veikušas piemērotus pasākumus ar skaidri noteiktām prioritātēm, lai aizstāvētu savus iedzīvotājus. Mēs saprotam, ka mūsu domas, neatkarīgi no tā, vai mēs to gribam vai negribam, ir vērstas uz ekonomiku," sacīja pāvets.
Runājot par prenatālo selekciju, pāvests nosauca to par "atmešanas politiku". Šodien ielās reti varam satikt cilvēkus ar Dauna sindromu. Kad ultrasonogrāfijas izmeklējumos tiek atklāts, ka bērns piedzims ar šo sindromu, viņš tiek atmests. "Pasaulē valda arī eitanāzijas mentalitāte, kad veciem ļaudīm zāles tiek dotas līdz zināmam brīdim", atzina pāvests.
Runājot par situāciju pandēmijas laikā, Svētais tēvs teica, ka nesen bija redzējis attēlu no bagātās Lasvegasas, kur karantīnas laikā bezpajumtnieki bija izmitināti autostāvvietā. Tajā pašā laikā viesnīcas ir tukšas. Bet bezpajumtniekiem taču ir liegta ieeja viesnīcās", saka pāvests. Viņš atkārtoja savus vārdus, kurus kādreiz bija teicis: "Šodien Eiropā, kad dzirdam populistiskas runas vai selektīvus politiskos lēmumus, nav grūti atcerēties Hitlera runu 1933. gadā". "Tas ir vairāk vai mazāk tas pats, ko šodien dara daži politiķi," viņš teica.
Jautāts par to, vai koronavīrusa pandēmijas izraisītā krīze pievērsīs lielāku uzmanību uz ekoloģiskās atgriešanās nepieciešamību, Francisks citēja spāņu teicienu: "Dievs piedod vienmēr, mēs dažreiz, bet daba nekad". "Mēs nereaģējām uz katstrofām. Kurš tagad runā par Austrālijas ugunsgrēkiem vai par izkusušajiem Ziemeļpola ledājiem? Kurš tagad runā par plūdiem?" norādīja Francisks. "Es nezinu, vai tā ir dabas atriebība, tomēr tā noteikti ir dabas atbildes reakcija," izteicās pāvests.
