Pāvests uztic Dievmātei visus, kurus nospiež neuzticēšanās un mazdūšība

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Francisks uzticēja Dievmātei visu Romas iedzīvotāju lūgumus, nodomus, rūpes un raizes, lūdzās, lai viņa sarauj ikviena ļaunuma važas un palīdz mums visiem vienmēr paturēt prātā, ka esam Dieva mīļotie bērni. Klātesošo vidū bija daudz sirmgalvju un cilvēku ar īpašām vajadzībām ratiņkrēslos. Svētais tēvs sasveicinājās ar katru no viņiem atsevišķi. Uz tikšanos ar Romas bīskapu Spānijas laukumā bija ieradusies arī pilsētas mērs Virgīnija Radži un Tautu Evaņģelizācijas kongregācijas prefekts, kardināls Fernando Filoni.

Visu klātesošo priekšā pāvests lūdzās:

Ak, Bezvainīgā Jaunava,

mēs vēlreiz pulcējamies ap tevi.

Jo tālāk mēs savā dzīvē ejam,

jo vairāk pieaug mūsu pateicība Dievam

par to, ka Viņš mums, kas esam grēcinieki, deva kā Māti,

Tevi, kas esi Bezvainīgā.

Starp visām cilvēciskajām būtnēm, tu vienīgā

esi pasargāta no grēka, jo tu esi Jēzus,

Dieva Jēra, kas noceļ pasaules grēku, Māte.

Taču šī tava vienreizējā privilēģija

tev tika dota mūsu visu, tavu bērnu labā.

Patiešām, raugoties uz tevi, mēs redzam Kristus uzvaru,

Dieva mīlestības uzvaru pār ļauno:

tur, kur pārpilnībā bija grēks, tas ir, cilvēka sirdī,

tur caur Jēzus Asiņu maigo spēku

nāca žēlastības pārpilnība.

Tu, Māte, mums atgādini, ka, jā, mēs esam grēcinieki,

bet mēs vairs neesam grēka vergi!

Tavs Dēls ar savu upuri

salauza ļaunā varu, Viņš uzvarēja pasauli.

To visām paaudzēm stāsta tava sirds,

kas ir skaidra kā debesis, kurās vējš ir izkliedējis visus mākoņus.

Un tā tu mums atgādini, ka nav viens un tas pats

būt grēciniekiem un samaitātiem. Tās ir dažādas lietas.

Viena lieta ir pakrist, bet pēc tam, nožēlas pārņemtiem, to atzīt

un ar Dieva žēlsirdības palīdzību atkal celties augšā.

Otra lieta ir ļaunuma farizejiska pieļaušana,

sirds samaitātība, kas uz āru izliekas esam nevainojama,

bet iekšā ir ļaunu nodomu un zemisku egoismu pilna.

Tava skaidrā tīrība mums ir pamudinājums kļūt vaļsirdīgiem,

caurspīdīgiem, vienkāršiem.

Cik ļoti mums vajag tikt atbrīvotiem

no sirds samaitātības, kas ir vislielākās briesmas!

Tas mums liekas neiespējami, jo tik ļoti esam pie tā pieraduši,

tomēr šī iespēja mums ir rokas stiepiena attālumā. Pietiek pacelt skatienu

un ieraudzīt tavu Mātes smaidu, tavu pirmatnējo skaistumu,

lai atkal sajustu, ka mēs neesam radīti ļaunajam,

bet ka esam radīti labajam, mīlestībai, Dievam!

Tāpēc, ak, Jaunava Marija,

šodien es tev uzticu visus tos, kurus šajā pilsētā

un visā pasaulē nospiež neuzticēšanās,

grēka izraisītā mazdūšība;

tos, kuri domā, ka viņiem vairs nav cerības,

ka viņiem ir pārāk daudz vainu un tās ir pārāk lielas,

un ka Dievam noteikti neesot laika, lai to viņu dēļ zaudētu.

Es uzticu viņus tev, tāpēc ka tu esi ne tikai māte

un kā tāda nekad nebeidz savus dēlus mīlēt,

bet tu esi arī Bezvainīgā, žēlastības pilnā,

un tu vari izgaismot ar Augšāmcēlušā Kristus gaismas staru

pat visdziļāko iekšējo tumsu.

Viņš un tikai Viņš sarauj ļaunuma važas,

atbrīvo no vislielākajām atkarībām,

atraisa visnoziedznieciskākās saites,

liek atmaigt visnocietinātākajām sirdīm.

Un ja tas notiek cilvēku sirdīs,

tad cik ļoti izmainās pilsētas seja!

Gan kas attiecas uz niecīgiem žestiem, gan uz nopietnām izvēlēm,

apburtie loki pakāpeniski kļūst virtuozi,

uzlabojas dzīves kvalitāte

un sociālā gaisotne paliek brīvāka.

Mēs tev pateicamies, Bezvainīgā Māte, par to,

ka mīlestības uz Jēzu Kristu dēļ mums atgādini,

ka mēs vairs neesam grēka vergi,

bet ka esam brīvi, brīvi, lai mīlētu, lai vēlētu viens otram labu,

lai kā brāļi cits citam palīdzētu, pat ja visi esam dažādi

– paldies Dievam, esam atšķirīgi!

Paldies par to, ka tu ar savu skaidrību iedrošini mūs

nekaunēties no labā, bet – no ļaunā;

ka palīdzi mums turēties tālu no ļaunā,

kas ar viltu mūs sev piesaista, ierauj savās nāves važās;

ka maigi mums atgādini, ka mēs esam Dieva,

bezgala labā Tēva,

kurš ir mūžīgais dzīvības, skaistuma un mīlestības avots, bērni. Amen.

Atgādinām, ka Bezvainīgās Ieņemšanas svētkos, 8. decembrī, pāvesti dodas uz Spānijas laukumu jau kopš 1953. gada. Par piemiņu Pija IX 1854. gada 8. decembrī pasludinātajai dogmai jeb ticības patiesībai par Marijas bezvainīgo ieņemšanu (patiesībai, ar kuru pāvests atzina, ka Marija jau kopš paša pirmā savas ieņemšanas brīža, pateicoties īpašai Dieva žēlastībai un labvēlībai, tika pasargāta no jebkāda pirmgrēka traipa) laukumā ir uzbūvēts speciāls mariāniskais piemineklis – augsta kolonna ar Jaunavas Marijas statuju galā. Svētais tēvs tur ierodas, lai lūgšanā uzticētu Dievmātei visu Romas pilsētas iedzīvotāju vajadzības.

Tās pašas dienas pēcpusdienā Francisks apmeklēja arī Santa Maria Maggiore baziliku, kur lūdzās un nolika ziedu pušķi pie Salus Populi Romani Dievmātes – Romas pilsētas aizbildnes ikonas.