Vatican News
19.12.19. Svētā Mise Svētās Martas kapelā 19.12.19. Svētā Mise Svētās Martas kapelā  (ANSA)

Glabāt Dieva beznosacījumu dāvanu!

“Tuksnesis ziedēs”. 19. decembra rīta Svētajā Misē pāvests, atsaucoties uz pravieti Isaju, izmantoja šo attēlu, lai atgādinātu, ka Dievs visu spēj izmainīt par velti. Francisks aicināja glabāt šo “par velti”, šo dāvanu bez nosacījumiem, un norādīja, ka grēks ir domāt, ka sevi varam atpestīt paši.

Inese Šteinerte - Vatikāns

Liturģiskie lasījumi, gaidot Ziemassvētkus, mūs nostāda pretim “diviem tuksnešiem” – divām neauglīgām sievietēm Elizabetei un Sansona mātei. Elizabetes stāsts liek atcerēties arī Ābramu un Sāru. Pāvests atzīmēja, ka “neauglība ir tuksnesis”, jo “neauglīga sieviete paliek bez pēcnācējiem”. Abas, tomēr, ir ticības sievietes un abas paļaujas uz Kungu.

“Kungs liek ziedēt tuksnesim,” atgādināja pāvests. Abas sievietes ieņem un dzemdē bērnus. Vai tas nav brīnums? Svētais tēvs norādīja, ka tas ir kaut kas vairāk nekā brīnums – tas ir mūsu ticības pamats, tās fundaments. Sievietes ieņem bērnus, jo Dievs spēj izmainīt visu, arī dabas likumus. Viņš dod ceļu savam Vārdam. Dieva dāvanas ir bez maksas un minēto sieviešu dzīve ir apliecinājums tam, ka Dievs dod par velti.

Gan Jānis Kristītājs, gan Sansons ir Dieva beznosacījumu dāvāšanas augļi, viņi ir simbols tam, ka pestīšana mums tiek piešķirta par velti, jo neviens nevar atpestīt pats sevi. Vienīgais, kurš spēj atpestīt, ir Kungs. Tikai Viņš spēj mūs izglābt no posta un negantības. “Ja tu nepaļaujies uz Kunga beznosacījumu dāvanu, tad netiksi pestīts,” brīdināja Francisks. Viņš piebilda, ka ir nepieciešama ticība un arī tā ir Dieva dāvana.

Pāvests atzīmēja, ka “visi esam neauglīgi – neauglīgi tāpēc, ka mūsos trūkst žēlastības”; neauglīgi, lai ietu uz debesīm; neauglīgi, lai saprastu, kas ir svētums”. Francisks uzsvēra, ka pestīšanu nevar iemantot tāpēc, ka svētdienās apmeklējam baznīcu, vai piederam kādai apvienībai utt. Pestīšanu varam iemantot tikai tad, ja ticam Dieva dāvanai, kas tiek dota par velti. Tāpēc esam aicināti adorēt Kungu un pateikties Viņam par “daudzajām žēlastībām”.

Abas sievietes – Elizabete un Sansona māte ir laidušas pasaulē bērnus, kas kļuva lieli vēsturē. Pāvests īpaši pakavējās pie Sansona, kurš izglābis tautu no filistiešiem, “varbūt nerūpējās par to, ka šo dāvanu ir saņēmis par velti”. Viņš noticēja kādas sievietes apmānam, kura to pārdeva filistiešiem. Tomēr vēlāk Sansons savu kļūdu saprata. Pāvests  pieminēja viņa stāstu, lai atgādinātu, ka “visi esam grēcinieki un grēks ir nelikties ne zinis par beznosacījumu dāvanu. Pāvests jautāja:

“Bet, vai apzinos, ka grēks ir nelikties ne zinis par beznosacījumu dāvanu? Ko daru, kad eju izsūdzēt grēkus? Vai stāstu tos kā papagailis, vai arī stāstu tāpēc, ka jūtos, ka riskēju ar beznosacījumu dāvanas zaudēšanu, lai iegūtu kaut ko, kas kļūtu manējais? Glabāt beznosacījumu dāvanu un domāt par Sansonu – izredzēto, labo, kurš dzīves beigās paslīdēja, taču vēlāk piecēlās. Arī mēs varam paslīdēt un domāt, ka esam pestītāji paši sev. Lūk, tas ir grēks! Grēks ir gribēt atpestīt sevi.”

Pāvests novēlēja, lai šais dienās pirms Ziemassvētkiem, slavējam Kungu par pestīšanu, kas mums dota par velti, par dzīvību, kas dota par velti, par visu to, ko Viņš mums dod par velti. “Tas viss ir žēlastība,” norādīja Francisks.

20 decembris 2019, 17:48