Francisks Bangkokā: sabiedrībai ir vajadzīgi "viesmīlības meistari"

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Iesākot uzrunu, Vatikāna viesis pauda prieku par iespēju apmeklēt Taizemi un atzina, ka šī zeme ir ne tikai bagāta ar daudziem dabas brīnumiem, bet īpaši tā ir garīgo un senču kultūras tradīciju sargātāja. Viena no šādām tradīcijām ir viesmīlība, ko viņš pats šobrīd piedzīvo, un, izejot no šīs pieredzes, vēlas vairot un stiprināt dziļākas draudzības saites starp tautām.

Pāvests pateicās Taizemes karalim Ramam X par uzaicinājumu, norādīja, ka pēcpusdienā apmeklēs viņu un karalisko ģimeni, apsveica visus klātesošos valdības, sabiedrības un diplomātiskās korpusa pārstāvjus un ar viņu starpniecību – visu taizemiešu tautu.

"Mēs zinām, ka problēmas, ar kurām šodien mūsdienu pasaulei ir jātiek galā, ir globālas", sacīja Francisks. "Tās attiecas uz visu cilvēci un pieprasa izlēmīgu iestāšanos starptautiskās taisnības un solidaritātes starp tautām labā." Taizeme ir multikulturāla nācija – viņš atzina. To raksturo dažādība. Tā jau labu laiku atzīst, cik svarīgi ir veidot harmoniju un mierīgu sadzīvošanu starp dažādām etniskajām grupām. Valstī tiek cienītas un novērtētas dažādas kultūras, reliģiskās grupas, filozofijas un idejas.

Šajā kontekstā pāvests vēlreiz atgriezās pie globalizācijas jautājuma, norādot, ka bieži vien tā tiek uzlūkota strikti ekonomiskos un finansiālos rāmjos, un pastāv tendence dzēst visas tās būtiskās iezīmes, kas ir mūsu tautu skaistuma pamats un veido to dvēseli. Taču vienotības konkrētā pieredze, kur tiek respektētas un pieņemtas atšķirības, ir vajadzīga kā iedvesma un stimuls visiem tiem, kuriem ir svarīga tā pasaule, ko gribam atstāt nākamajām paaudzēm.

Uzrunas turpinājumā katoliskās Baznīcas vadītājs pauda gandarījumu par "Ētiski-sociālās komisijas" izveidi, kurā ir uzaicinātas piedalīties Taizemes tradicionālās reliģijas ar mērķi saņemt viņu ieguldījumu un uzturēt dzīvu tautas garīgo atmiņu. Šajā sakarā pāvests norādīja, ka viņa tikšanās ar budistu virsvadītāju būs zīme tam, cik svarīgi ir steidzami veicināt draudzību un starpreliģiju dialogu, kā arī tā kalpos sabiedriskās harmonijas veicināšanai un taisnīgāku, iejūtīgāku un inkluzīvāku sabiedrību veidošanai. Svētais tēvs personīgi apliecināja, ka Taizemes mazā, bet dzīvā katoļticīgo kopiena dara visu iespējamo, lai saglabātu un attīstītu valsts himnā pieminētās taizemiešu iezīmes. Viņi ir mierīgi un sirsnīgi, bet ne gļēvi, un stingri apņēmīgi stāties pretī visam, kas ignorē tik daudzu mūsu brāļu un māsu saucienus, brāļu un māsu, kas ilgojas atbrīvoties no nabadzības, vardarbības un netaisnības jūga.

Atzīmējot, ka šīs zemes vārds ir "brīvība", pāvests atgādināja, ka brīvība ir iespējama tikai tad, ja esam spējīgi justies līdzatbildīgi cits par citu un pārvaram ikvienu nevienlīdzību. Tātad, ir jāstrādā pie tā, lai cilvēkiem būtu pieeja izglītībai un veselības aprūpei, un lai tiem būtu cienīgs darbs, un tādējādi būtu iespējama integrāla cilvēciskā attīstība – uzsvēra Francisks.

Uzrunas otrajā daļā Vatikāna viesis pieskārās migrācijai, kas ir viena no mūslaiku raksturīgajām zīmēm. Migrācijas krīzi nedrīkst ignorēt – uzsvēra pāvests. Starptautiskajai kopienai jābūt atbildīgai un tālredzīgai. Tai jārisina problēmas, kas noved cilvēkus pie tā, ka tiem nākas atstāt savas mājas un savu zemi, un jāveicina droša, sakārtota un likumīga migrācija. Migranti un bēgļi, tiecoties pēc brīvības un gribot nodrošināt sev un savām ģimenēm cilvēka cienīgu dzīvi, nonāk dažādās briesmās un neziņā. Katrai valstij jādara viss iespējamais, lai tiktu aizstāvēta viņu cieņa un tiesības. "Runa nav tikai par migrantiem, runa ir arī par to, kādu veidolu mēs gribam piešķirt savām sabiedrībām", piebilda pāvests.

Francisks apliecināja, ka šajā sakarā domā par tām mūsdienu sievietēm un tiem bērniem, kas ir ievainoti, izmantoti un pakļauti dažāda veida verdzībai un vardarbībai. Viņš izteica atzinību Taizemes valdībai, visiem cilvēkiem un organizācijām par to pūliņiem izskaust šo sērgu un iznīdēt šo ļaunumu. Tā kā šogad aprit 30 gadi kopš pieņemta Bērnu Tiesību konvencija, pāvests uzsvēra, ka esam aicināti domāt un izlēmīgi rīkoties, lai aizsargātu savus bērnus un ļautu viņiem vispusīgi attīstīties. Mūsu tautu nākotne lielā mērā būs atkarīga no tā, vai spēsim nodrošināt saviem bērniem cienīgu nākotni.

Šodien vairāk nekā jebkad agrāk ir vajadzīgi "viesmīlības meistari", cilvēki, kuri rūpējas par visu tautu integrālu attīstību, taisnīgumu, solidaritāti un brālīgu harmoniju – noslēgumā sacīja pāvests, atgādinot, ka rūpes par kopējo labumu ir viens no cēlākajiem cilvēka kalpojumiem.