Pāvests Hirosimā Pāvests Hirosimā 

Jaunās paaudzes nedrīkst aizmirst par Hirosimu

Francisks svētdien ieradās Hirosimā. Šī zaļā pilsēta 1945. gada 6. augustā tika pārvērsta par pelnu un putekļu kaudzi. Atombumbas sprādzienā dzīvību zaudēja ap 80 tūkstoši cilvēku. 1955. gadā Hirosimā tika atklāts Miera parks, kur deg Miera liesma mirušo piemiņas memoriālā.

Silvija Krivteža - Vatikāns

"Visu karu, konfliktu, bombardēšanas un kodolieroču izmēģinājumu upuru vārdā kopīgi sauksim: «Nekad vairs kara, nekad vairs ieroču dārdu, nekad vairs tik daudz ciešanu!»" Šos vārdus pāvests teica Hirosimas Miera parkā. Viņš nolika ziedus pie Miera memoriāla un aizdedzināja sveci. Svētais tēvs uzklausīja atombumbas sprādzienos izdzīvojušo stāstus. Par 1945. gada traģisko notikumu liecināja Jošiko Kajimoto, kurai toreiz bija 14 gadi. Meitene strādāja fabrikā, kas atradās 2,3 km no atombumbas sprādziena epicentra. Šodien viņai ir 88 gadi.

“[Kad logā atspīdēja neparsti zilgana gaisma, es uzreiz padomāju, ka tā varētu būt bumba. Pēc brīža fabrika ar lielu troksni sagruva, un es zaudēju samaņu. To atguvu, un dzirdēju manu kolēģu kliedzienus. Bija tumšs, nevarēju pakustēties, jo atrados zem gruvešiem.]”

Jošiko Kajimoto pastāstīja, kā notikusi cietušo evakuācija. Pilsēta dega, gaisā bija jūtama neizturama smaka. Trīs dienas pēc atombumbas sprādziena viņa satika savu tēvu, kurš pēc gada nomira radiācijas izraisītās slimības dēļ.

Uzrunā pāvests pieminēja Otrā pasaules kara upurus, pieprasīja izbeigt kodolieroču izmantošanu, atgādinot, ka to lietošana ir smags noziegums pret cilvēci. "Šeit zibšņu un liesmu sakarsētā sprādzienā zuda tik daudzi vīrieši un sievietes, tik daudzi sapņi un cerības, atstājot aiz sevis vien ēnas un klusumu. Vienā mirklī visu aprija iznīcības un nāves bezdibenis. No klusuma bezdibeņa joprojām dzirdamas to cilvēku raudas, kuru vairs nav," teica pāvests.

Francisks atzina, ka viņš juta pienākumu šeit ierasties kā miera svētceļniekam. Šajā vietā tiek godināta kara upuru piemiņa. Uz šejieni nāk cilvēki, veci un jauni, kuri ilgojas pēc miera. Viņš teica:

“[Es gribētu pazemīgi paust to cilvēku balsi, kuru balss netiek uzklausīta un kuri ar satraukumu un nemieru raugās uz pieaugošo spriedzi, kādu pārdzīvo mūsdienu pasaule, un ko izraisa netaisnības un nevienlīdzība, kas apdraud cilvēku līdzāspastāvēšanu; nespēja rūpēties par mūsu kopīgajām mājām; pastāvīga un pārsteidzīga ķeršanās pie ieročiem, domājot, ka ar tiem varētu nodrošināt mieru nākotnē. Es gribu stingri teikt, ka atomenerģijas izmantojums karā, vairāk nekā jebkad agrāk, ir noziegums ne tikai pret cilvēku un viņa cieņu, bet arī pret jebkādām mūsu kopīgo māju nākotnes iespējām. Kodolieroču izmantojums karā ir amorāla rīcība. Šāds grēks attiecas arī uz kodolieroču glabāšanu. Mēs par to tiksim tiesāti.]”

Turpinot uzrunu, Francisks uzsvēra, ka nedrīkst pieļaut, ka jaunās paaudzes aizmirstu par to, kas notika Hirosimā. Šīs traģēdijas piemiņai vajadzētu mudināt visus labas gribas cilvēkus veidot taisnīgāku un brālīgāku nākotni. "Lai šis ciešanu bezdibenis mums atgādina to līniju, kuru nekad nedrīkstam pārkāpt," viņš teica.

Svētais tēvs norādīja uz ilgstoša un taisnīga miera pamatprincipiem, kurus svētais Jānis XXIII aprakstīja savā enciklikā Pacem in terris. Francisks citēja arī Pāvila VI uzrunu, ko viņš bija teicis ANO 1965. gadā. "Kad mēs padodamies ieroču loģikai un atsakāmies no dialoga prakses, mēs diemžēl aizmirstam, ka ieroči, pirms tie rada upurus un drupas, prasa milzīgus izdevumus, kavē solidaritātes plānu īstenošanu un izkropļo cilvēka psihi". Kā varam runāt par mieru, ja mēs pastāvīgi izmantojam kodolieroču iebiedēšanu kā likumīgu līdzekli konfliktu risināšanai? - jautāja Francisks. Atgādinām, ka 1981. gadā Nagasaki un Hirosimu apmeklēja svētais Jānis Pāvils II.

25 novembris 2019, 11:12