Mirušo piemiņas dienā pāvests lūdzas Priscillas katakombās
Inese Šteinerte - Vatikāns
Priscillas katakombas, vienas no pazīstamākajām Romā, atrodas uz senā Salarijas ceļa, kas ieved mūžīgajā pilsētā. Pazemes kapsētā var lasīt iegravējumu, kas norāda uz Romas senatoru Acilii ģimenē ieprecējušās Priscillas vārdu. Katakombas ir izraktas tufa slānī laika posmā no II līdz V gadsimtam. Definitīvā to struktūra sniedzas 13 kilometru garumā. Tā kā šeit ir apbedīti daudzi mocekļi, senatnē Priscillas katakombas tika sauktas par “Katakombu karalieni”. Šeit atdusas pāvests-moceklis Marcelīns. Vēlāk Priscillas katakombās tika apbedīti arī pāvesti Marcels I, Silvestrs I, Libērijs, Sirīcijs, Celestīns I un Vigīlijs.
Katakombu dziļums ir 35 metri. Tās ir iekārtotas trīs līmeņos. Atdusas vietu šeit raduši ap 40 tūkstoši cilvēku. V gadsimtā Priscillas katakombas tika pamestas novārtā un vēlāk barbaru izpostītas. Tikai pagājušajā gadsimtā tām atkal tika piešķirta ievērība. Daudzo kapavietu vidū īpašu uzmanību izpelnījušās tās, kurās vislabāk ir saglabājušās freskas. Dažās no tām attēlotas Vecās Derības epizodes, piemēram, trīs ebreju jaunekļu izglābšana no uguns un Jonasa izglābšana no zivs vēdera, Īzaka upuris. Tie visi simbolizē pestīšanu. Griestu centrā ir skatāma Labā Gana freska, kurš sev uz pleciem nes avi. Vislabāk saglabājusies ir freska, kurā attēloti kādas sievietes nozīmīgākie dzīves brīži – laulība un bērna piedzimšana.
Katakombās ir arī kapela, kas sastāv no divām daļām. Viena ir bagātīgi dekorēta arka ar Pompeju stila gleznojumiem, kas datēti ar II gadsimtu, kā arī ar marmora atdarinājumiem un ģipsi. Arī šeit ir skatāmas Svēto Rakstu epizodes. Redzam Jaunās Derības ķēniņus, Lācara piecelšanu no miroņiem, triekas skartā izdziedināšanu. Vecā Derība šeit atspoguļota tādās epizodēs, kā Daniels starp lauvām, Zuzanna divu veco tiesnešu ielenkumā, trīs ebreju jaunekļi, kas iemesti krāsns liesmās, Mozus, kas iegūst ūdeni no klints. Viens no attēliem rāda maizes laušanu, jeb Euharistisko mielastu, kurā piedalās daži vīrieši un viena sieviete.
III gadsimta mākslas darbi Priscillas katakombās ir skatāmi gleznojumā, kas attēlo Jaunavu Mariju ar Bērnu Jēzu uz ceļiem, un blakus tiem pravieti Balaamu, kas norāda uz zvaigzni. Ievērojot stilu un vietu, proti, katakombas, eksperti uzskata, ka šis senais sakrālās mākslas darbs ir vissenākais Dievmātes un Bērna Jēzus attēlojums, kāds vien ir saglabājies līdz mūsu dienām.
IV gadsimtā virs Priscillas katakombām pāvests Silvestrs I lika uzcelt baziliku, kas laika gaitā tika aizmirsta un sagruva. Tikai 1890. gadā tika atklātas dievnama drupas, uzceltas sienas un griesti, un izveidota jauna bazilika pēc senās parauga. Šodien interesenti Priscillas katakombās var ienākt pa durvīm, kas atrodas blakus 1929. gadā uzbūvētajam Priscillas benediktiešu māsu klosterim. Šīm māsām ir uzticēta katakombu aprūpe.
