Gādāt par to, lai jaunieši iemācītos domāt kritiski
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Minētās problēmas "nav citu problēmas" – uzsvēra Svētais tēvs. Tās ir "manas problēmas". Tās ir problēmas, kas attiecas uz visu pasauli. Šajā kontekstā parādās cerības pilnais aicinājums iet pretī jaunai dzīvei. Taču kā tas ir iespējams? Tas ir iespējams, atverot durvis Kristum un sekojot Viņa mīlestības piemēram, tas ir, kļūstot par tuvāko katram cilvēkam, neatkarīgi no viņa valodas un nacionālās piederības, un respektējot to, kas tam ir atšķirīgs – skaidroja pāvests.
Tā kā dzīvojam internacionālā un interkulturālā kontekstā, Francisks aicināja māsas lūgšanas gaisotnē meklēt piemērotus instrumentus, lai, tiecoties sasniegt savus personīgos un komunitāros mērķus, nepazaudētu no redzesloka cilvēces, kuras labā Jēzus atdeva savu dzīvību, plašo apvārsni. Šajā sakarā viņš mudināja izdarīt "drosmīgu misionāro izvēli", pateicoties kurai viss tiktu pārveidots, un ieradumi, dzīves stils, laiki, izteiksmes veidi, pārvaldīšanas un apustulāta struktūras kļūtu par atbilstošiem mūsdienu pasaules evaņģelizācijas kanāliem. Tam ir vajadzīga "struktūru pastorālā atgriešanās", lai tās būtu aizvien vairāk vērstas uz misiju, kļūtu par tādām, "kas iziet", lai visi, kuriem Jēzus piedāvā savu draudzību, varētu vieglāk sniegt Viņam atbildi.
Pāvests arī atgādināja, ka šodien vairāk nekā jebkad agrāk ir nepieciešams, lai mēs liecinām ar savu dzīvi. Baznīcai ir vajadzīgi cilvēki, kuri, sākot ar personīgo atgriešanos, būtu spējīgi uzklausīt savu tuvāko, izprast viņu un atklāt viņam Evaņģēlija prieku.
"Šajā kontekstā gribu jūs iedrošināt turpināt ar entuziasmu veikt savu audzināšanas uzdevumu", teica Francisks. Tas ir īpaši aktuāli šajos laikos, kuros jaunieši ir pārpludināti ar milzīgu informācijas daudzumu, un straujuma, ar kādu tā tiek pasniegta, dēļ jūtas dezorientēti. Tāpēc ir vajadzīgs tāds "izglītības priekšlikums", pateicoties kuram varētu mācīties domāt kritiski, saskatīt izmantojamo līdzekļu plusus un mīnusus, un palīdzēt jauniešiem nobriest vērtībās.
Uzrunājot māsas, pāvests uzsvēra, ka cilvēka nopietna izaugsme vērtību apziņā ir iespējama tikai tad, jau audzināšana iet roku rokā ar Evaņģēlija sludināšanu. Tas, galvenokārt, notiek, pateicoties personīgajai dzīves liecībai. Tāpēc ir svarīgi rūpēties par savu garīgo dzīvi.
Noslēgumā Francisks norādīja, ka mīlestība pret cilvēkiem ir tas spēks, kas veicina satikšanos ar Dievu un attīsta arī garīgo dzīvi, jo tas, kurš mīl tuvāko, mīl arī Dievu, turpretī, kurš nemīl savu brāli, atrodas tumsā un nepazīst Dievu (sal. 1 Jņ 2, 11; 3, 14; 4, 8). Tad, kad mēs dzīvojam "tikšanās garā", kad tuvojamies citiem ar nodomu rūpēties par viņu labumu, tad kļūst plašāka mūsu iekšējā pasaule, tādējādi ļaujot mums saņemt visskaistākās Kunga dāvanas. Katrreiz, kad ar mīlestību satiekam kādu brāli un māsu, tiek vairāk izgaismota mūsu ticība, pateicoties kurai tuvojamies Dievam. "Tāpēc", piebilda pāvests, "ja gribat augt savā garīgajā dzīvē, nevarat nebūt misionāres".
