Pastāv tikai tas, kam ir Dieva "zīmols"
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Uz jūdu aizliegumu mācīt Kristus vārdā Pēteris un apustuļi drosmīgi atbild, ka nevar paklausīt tiem, kuri grib apturēt Evaņģēlija izplatīšanos pasaulē – sacīja Svētais tēvs. Runa ir par "ticības paklausību". Pēc Vasarsvētkiem šie vīri vairs nav "vieni paši". Viņi teiks "mēs un Svētais Gars" (sal. Apd 5, 32). Viņi vairs necentrējas uz sevi. Viņi ir tik stiprām saitēm vienoti ar Dievu, ka neviens viņus vairs nespēj iebiedēt. Pāvests atzina, ka apustuļiem piemita iespaidīga drosme. Iepriekš viņi bija gļēvi. Kad Jēzus tika apcietināts, viņi visi aizbēga. Tagad viņi ir drosmīgi. Kas ir šo pārvērtību pamatā? Tā ir vienotība ar Svēto Garu. Ar šiem vīriem bija Svētais Gars. Tas pats notiek arī ar mums.
Apustuļi bija bezbailīgi Augšāmcēlušā Kristus liecinieki. Tādi paši ir arī visu laiku mocekļi. Mocekļi neslēpj, ka ir kristieši. Viņi atdod savu dzīvību. Pietiek padomāt, piemēram, par pareizticīgajiem koptiem, vienkāršiem strādniekiem, kuri pirms četriem gadiem tika nogalināti jūras krastā, Lībijā. Pēdējais vārds, ko tie izrunāja, bija "Jēzu, Jēzu". Viņi nenoliedza savu ticību tāpēc, ka ar viņiem bija Svētais Gars – paskaidroja pāvests. Tie ir mūsdienu mocekļi. "Apustuļi ir Svētā Gara 'megafoni'", viņš sacīja. Augšāmcēlušais ir sūtījis viņus ar gatavību un bez vilcināšanās izplatīt Vārdu, kas dod pestīšanu.
Turpinājumā Francisks norādīja, ka šī apustuļu noteiktība satricina jūdu "reliģisko sistēmu". Viņi jūtas apdraudēti un atbild ar vardarbību un nāves draudiem. Tieši tas pats ir sakāms par visām kristiešu vajāšanām.
Kā lasām Apustuļu darbos, tiesas vidū tomēr ceļas augšā kāds tautā iecienīts un gudrs vīrs, Gamaliēls, un mudina pārējos farizejus labi padomāt. "Un viņš tiem sacīja: Izraēliešu vīri, padomājiet sevī, ko jūs gribat darīt ar šiem cilvēkiem (…). Atkāpieties no šiem cilvēkiem un atstājiet tos, jo, ja šis ir cilvēku nodoms un darbs, tad tas iznīks, bet ja Dieva, tad jūs nevarēsiet to iznīcināt. Pretējā gadījumā jūs izrādīsieties Dieva pretinieki. Tie viņam piekrita" (Apd 5, 35. 38-39).
Pāvests norādīja, ka Gamaliēls atklāj, kā piekopt izšķiršanas mākslu situācijās, kurās neiederas ierastās shēmas. Viņš atgādina, ka cilvēku projekti ir lemti bojāejai, bet viss, kas ir no augšienes un kam ir Dieva "zīmols", nav iznīcināms. Tas, kas ir no Dieva, tas pastāv. Līdz šim ir sabrukušas lielās impērijas un diktatūras, jo tajās nebija Dieva. Cilvēciskais spēks ir nepastāvīgs, tikai Dieva spēks var pastāvēt – uzsvēra Francisks. Baznīca pastāv, neraugoties uz vajāšanām, tās locekļu grēkiem un skandāliem. Tā neiznīkst tāpēc, ka tajā mājo Dievs. Mēs esam grēcinieki, nereti pat ieļaunojam citus, bet Dievs ir ar mums – teica Svētais tēvs, runājot par Baznīcu un tās ticīgajiem. Dievs vienmēr glābj. Mūsu spēks ir tanī, ka ar mums ir Dievs – viņš uzsvēra. Tātad, Gamaliēls piedāvā izvērtēšanas kritērijus. Viņš aicina atpazīt koku pēc tā augļiem (sal. Mt 7, 16).
Katehēzes noslēgumā pāvests aicināja lūgt Svēto Garu, lai Viņš darbojas mūsos gan personīgi, gan arī mūsu kopienās, lai mēs tādējādi varētu iegūt šo izšķiršanas habitus. "Lūgsim, lai mēs, vērojot Dieva darbības zīmes mūsdienās un cilvēkos, kas mums dzīvo līdzās, vienmēr prastu saskatīt pestīšanas vēstures kopainu, lai mēs apzinātos, ka laiks un cilvēku sejas ir dzīvā Dieva vēstneši", sacīja Svētais tēvs.
Apsveicis atsevišķas svētceļnieku grupas, Francisks atgādināja, ka 21. septembris ir Pasaules Alcheimera diena. Tā ir slimība, kas skar daudzus cilvēkus. Ar to sirgstošie slimnieki nereti kļūst par vardarbības upuriem. Bieži vien citi pret viņiem izturas slikti un viņi tiek izmantoti. Tādējādi tiek bradāta viņu cieņa. "Lūgsimies par siržu atgriešanos un tiem, kurus ir skārusi Alcheimera slimība, par viņu ģimenēm un tiem, kuri par viņiem ar mīlestību rūpējas", mudināja Svētais tēvs. Viņš apliecināja, ka lūdzas arī par visiem vēžu slimniekiem, lai arī viņi saņem aizvien lielāku atbalstu – lai netrūktu ne preventīvo pasākumu, ne arī šīs slimības ārstēšanas.
