Pāvests aicina Mozambikas sabiedrību veicināt mieru un izlīgšanu
Inese Šteinerte - Vatikāns
Vispirms Francisks izteica tuvību un solidaritāti visiem, kas ir cietuši no ciklonu Idai un Kenneth postījumiem. To sekas kā smags slogs turpina gulties uz daudzām ģimenēm. Pāvests izteica nožēlu, ka nevarēs tās apmeklēt personīgi, bet apliecināja, ka dalās ar tām viņu sāpēs, kā arī katoliskās kopienas devumā, lai palīdzētu novērst smago situāciju, kādā atrodas ciklonā cietušie. Mozambikas zemes viesis lūdza dievišķo aizbildniecību, lai netrūkst civilo un sociālo darbinieku palīdzības, kuri, liekot centrā cilvēka personu, spētu veicināt nepieciešamo atjaunotni.
Pāvests savā uzrunā pievērsās miera tematikai. Viņš izteica atzinību par pūliņiem, kas gadu desmitiem ilgi ir bijuši pielikti, lai miers kļūtu par normu un izlīgšana par labāko ceļu stāties pretim grūtībām un izaicinājumiem, ar kuriem sastopas Mozambikas nācija. Šai garā un šī mērķa dēļ pirms mēneša tika parakstīta vienošanās par definitīvu militāra konflikta izbeigšanu.
“Kā zinām,” teica pāvests, “miers nav tikai kara neesamība, bet gan nenogurstošs darbs, kurš īpaši gulstas uz tiem, kas ieņem atbildīgus posteņus, lai atzītu, garantētu un konkrētā veidā atgrieztu mūsu brāļu cieņu, kas bieži vien tiek aizmirsta, vai ignorēta, un ļautu tiem justies savas nācijas likteņa kalējiem.”
Pāvests aicināja lielāku uzmanību veltīt jauniešiem. Viņi veido arī lielu Mozambikas tautas daļu. Svētais tēvs atgādināja, ka jaunieši nav tikai šīs zemes cerība, bet ir tagadne, kas uzdod jautājumus, meklē un kuriem ir jārod cilvēka cienīgi ceļi, kas tiem ļautu attīstīt visus savus talantus. Viņi ir potenciāls, lai sētu un izaudzētu tik ļoti ilgoto sociālo draudzību.
Citējot Apustulisko pamudinājumu “Evangelii gaudium” (220), pāvests norādīja, ka miera kultūra prasa “nemitīgu procesu, kurā jūtas iesaistīta katra jauna paaudze”. Uzrunā Mozambikas valsts vadītājiem, diplomātiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, Svētais tēvs aicināja veicināt tikšanās kultūru atzīstot otru, veidojot draudzības saites, ceļot tiltus. Šai ziņā ir svarīgi dzīvu saglabāt atmiņu kā ceļu, kas paveras uz nākotni, kā taku, kas ved pie kopīgiem mērķiem, kopīgi dalītām vērtībām, idejām, kas palīdz pārvarēt viena sektora, korporācijas, vai daļas intereses. Ir jācenšas, lai nācijas bagātības kalpotu visiem, jo īpaši visnabadzīgākajiem.
“Nebeidziet rūpēties, lai bērni un jaunieši nepaliktu bez izglītības, ģimenes bez mājokļa, strādnieki bez darba, zemnieki bez zemes,” teica Francisks, norādot, ka tas ir pamats nākotnei, kurā valda cerība un cieņa. “Tie ir arī miera ieroči,” piebilda pāvests. Viņš atzīmēja, ka miers prasa rūpēties par kopējo namu. Šai ziņā Mozambika ir svētīta nācija un par šo svētību ir aicināti rūpēties tās iedzīvotāji. “Zemes aizsardzība ir arī dzīvības aizsardzība,” teica viesis.
Uzrunas noslēgumā pāvests lūdza Dievu, lai laikā, ko pavadīs Mozambikas tautas vidū, arī viņš kopā ar brāļiem bīskapiem un Katolisko Baznīcu, kas svētceļo šīs zemes virsū, var sniegt ieguldījumu, lai starp mozambikāņiem definitīvā veidā valdītu miers, izlīgšana un cerība.
