Vatican News
Vispārējā audience Vispārējā audience  (Vatican Media)

Jēzus mūs atbrīvo no ļaunā varas

"Bet atpestī mūs no ļaunā" – tas ir septītais lūgšanas "Tēvs mūsu" lūgums. Pāvests to skaidroja 15. maija katehēzes mācībā. Trešdienas vispārējā audiencē, kas notika Svētā Pētera laukumā, šoreiz piedalījās aptuveni 20 tk. svētceļnieku no dažādām pasaules valstīm. Pasaulē, kurā ļaunā klātbūtne ir ļoti jūtama, mēs, kristieši, no pieredzes droši zinām, ka Jēzus ir mūsu pusē. Caur savu nāvi pie krusta Viņš nopelnīja mums piedošanu un mieru – sacīja Francisks.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Iesākoties audiencei, Svētā Pētera laukumā iebrauca balts Džips, kurā šoreiz atradās ne tikai pāvests, bet arī astoņi bērni, kuri pagājušā gada rudenī un šī gada 29. aprīlī "pa humanitāro koridoru" ieradās Itālijā no Lībijas. Šobrīd viņi ar savām ģimenēm ir uzņemti Romas piepilsētā Rokka di Papa, "Mondo Migliore" (Labāka pasaule) centrā. Šie bērni nāk no Sīrijas, Nigērijas, Kongo un citām zemēm, kur plosās bruņotie konflikti. Viņi bija ģērbušies baltos un zilos krekliņos, uz kuriem lasāmas pāvesta Franciska četras norādes attiecībā uz imigrāciju "Pieņemt, aizstāvēt, veicināt un integrēt", bet galvā viņiem bija baltas cepurītes ar uzrakstu latīņu valodā "Auxilium", kas tulkojumā nozīmē "Palīdzība".

Skaidrojot pēdējo lūgšanas "Tēvs mūsu" lūgumu, Svētais tēvs norādīja, ka tas, kurš lūdzas, lūdz ne tikai to, lai netiktu pamests kārdināšanas brīdī, bet arī, lai tiktu atbrīvots no ļaunā. Svētais Pēteris savā Pirmajā vēstulē runā par mūsu ienaidnieku velnu, kurš staigā apkārt kā rūcošs lauva, meklēdams, ko aprīt. Apustulis mūs aicina pazemoties zem varenās Dieva rokas un atgādina, ka Viņš rūpējas par mums. Viņš mudina būt stipriem ticībā un pretoties ļaunajam (sal. 1 Pēt 5, 6-9). Skaitot "Tēvs mūsu", mēs lūdzam, lai Dievs mūs atbrīvo no ļaunā.

Divi pēdējie lūgumi "neieved mūs kārdināšanā" un "atpestī mūs no ļaunā" atklāj kādu svarīgu kristīgās lūgšanas iezīmi – sacīja Francisks. Jēzus aicina savus draugus griezties pie debesu Tēva īpaši pārbaudījumu brīžos, kad tos piemeklē ļaunā gara draudi. Tas ir pierādījums tam, ka kristīgā lūgšana nav saistīta ar acu pievēršanu uz reālo dzīvi. Kristīgā lūgšana ir "dēlu un meitu lūgšana", bet ne "bērnišķīga lūgšana". Cilvēka dzīves ceļš ir saistīts ar grūtībām, un tas netiek aizmirsts. Ja nebūtu šo divu pēdējo lūgumu, tad kā gan lūgtos grēcinieki, vajātie, izmisušie un mirstošie? – jautāja pāvests.

Viņš atzina, ka reizēm liekas, ka ļaunais gūst virsroku. Mūsu dzīvē ir grūtību, izmisuma brīži, kad ļaunā klātbūtne ir skaidrāk saskatāma nekā Dieva žēlsirdības klātbūtne. Tomēr ļaunums nav no Dieva – uzsvēra Francisks. Cilvēks, kurš lūdzas nav akls. Viņš pamana šī ļaunā klātbūtni. Viņš to redz sev visapkārt un pat savā sirdī. Pietiek padomāt par sērām, dažādām sāpēm, paverdzināšanām, otra izmantošanu, nevainīgo bērnu asarām. Visi šie notikumi izraisa cilvēka sirdī protestu, un cilvēks pievienojas pēdējam Jēzus lūgšanas saucienam.

Pāvests norādīja, ka daži lūgšanas "Tēvs mūsu" lūgumi visiespaidīgāk atbalsojas tieši Jēzus Ciešanu aprakstos. Ciešanu priekšvakarā Kungs sacīja: "Abba! Tēvs! Tev viss ir iespējams. Attālini no manis šo biķeri! Tomēr lai notiek nevis tas, ko es gribu, bet tas, ko Tu gribi" (Mk 14, 36). Jēzus piedzīvo ļaunuma smagumu. Viņš piedzīvo ne tikai nāvi kā tādu, bet nāvi pie krusta. Viņš piedzīvo ne tikai vientulību, bet arī nievas un pazemojumus. Cilvēks, kurš ir radīts dzīvībai, sapņo par mīlestību un labo, bet tai pat laikā nemitīgi pakļauj ļaunumam sevi un savus līdzcilvēkus – atzina Francisks. Tomēr Jēzus mūs atbrīvoja no ļaunā – viņš uzsvēra.

“Un "Tēvs mūsu" lūgšana ir visvērtīgākais mantojums, kādu mums atstāja Jēzus. Caur šo lūgšanu mēs tiekam nostādīti paša Jēzus klātbūtnē.”

Noslēdzot cīņu, Jēzus pavēl Pēterim likt zobenu atpakaļ makstī, nožēlas pārņemtajam laupītājam apsola paradīzi un visiem, kuri atradās Viņam līdzās, bet neapzinājās notiekošā traģiskumu, dāvā mierinājumu: "Tēvs, piedod viņiem, jo viņi nezina, ko dara" (Lk 23, 34).

Jēzus krusts ir piedošanas un miera avots. Augšāmcēlušais Jēzus dāvā mums mieru. Pirmie vārdi, ko Jēzus sacīja tūlīt pēc augšāmcelšanās, bija: "Miers jums". Kungs novēl mieru mūsu dvēselei, mūsu sirdij, mūsu dzīvei.

"Kungs dāvā mums mieru, Viņš dāvā mums piedošanu, bet mums ir jālūdz 'atbrīvot mūs no ļaunā', lai neiekristu ļaunumā", uzsvēra pāvests. Tā ir mūsu cerība. Tas ir spēks, ko mums dod Jēzus. Viņš ir šeit, mūsu vidū. Viņš mums dod spēku, lai mēs varētu iet uz priekšu, un apsola atbrīvot mūs no ļaunā.

Sveicot franču valodā runājošos svētceļniekus, pāvests aicināja pieņemt šo sirdsmiera dāvanu, ko mums dāvā augšāmcēlušais Jēzus. Šī dāvana ir stiprāka par ļauno – viņš atgādināja. Portugāliski runājošajiem ticīgajiem Svētais tēvs atgādināja, ka maijs ir Dievmātei veltīts mēnesis, un mudināja katru dienu lūgties Rožukroni, tādējādi veltot Dievam vismaz minimumu sava laika, ko mums pienākas Viņam veltīt. "Tādā veidā mēs pietuvināsim cilvēkiem debesis. Esiet visiem Dieva svētība!" viņš sacīja.

Tā kā 13. maijā Baznīca atzīmēja Dievmātes pirmo parādīšanos Fatimā, poļu svētceļniekiem Francisks atgādināja par šajā dienā pret sv. Jāni Pāvilu veikto atentātu un pašas Marijas vārdus. Jānis Pāvils II notikušajā saskatīja īpašu Dievmātes aizsardzību, bet Dievmāte, parādoties Fatimas bērniem, vēstīja, ka ir ieradusies, lai mudinātu cilvēkus mainīt savu dzīvi, lai tie izbeigtu ar saviem smagajiem grēkiem skumdināt Dievu.

“Dievmāte mūs aicina skaitīt Rožukroni un gandarīt par grēkiem.”

"Ieklausīsimies šajā viņas pamudinājumā", aicināja pāvests Francisks, "un lūgsim Marijas aizsardzību, atgriešanās dāvanu, gandarīšanas garu un mieru visai pasaulei".

Visbeidzot, uzrunājot itāļu ticīgos, pāvests novēlēja, lai viņi būtu drosmīgi un atvērtu savu sirdi Dievam un līdzcilvēkiem, tādējādi esot par Dieva žēlsirdības un maiguma instrumentiem. 

15 maijs 2019, 14:38