Dieva Vārds mūs pasargā no garīgās novecošanās

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Kongresa temats bija "Bībele un dzīve". Francisks uzsvēra, ka tās abas ir nešķiramas. Dieva Vārds ir dzīvs un mūs dzīvina. Svētais Gars, kurš ir Dzīvinātājs, darbojas caur Rakstiem. Vārds ienes pasaulē Dieva dvašu un sasilda mūsu sirdi ar siltumu, kas nāk no Kunga. Akadēmiskās studijas un grāmatu sējumi ir kā malka, kas kalpo, lai sildītu. Taču tāpat kā malka viena pati nerada siltumu, tāpat arī nepietiek tikai ar pētniecību, lai cik tā būtu laba. Lai Bībele degtu mūsu sirdī un to dzīvinātu, ir vajadzīga uguns, ir nepieciešams Svētais Gars. Bībele nav tikai svēto grāmatu krājums, ko vajadzētu studēt un pētīt. Bībele ir dzīvības vārds, ko jāsēj. Tā ir dāvana. Augšāmcēlušais Kungs prasa, lai mēs to pieņemtu un izplatītu, lai tādējādi mums būtu dzīvība Viņa vārdā.

Uzrunas turpinājumā Svētais tēvs atgādināja, ka Dieva Vārds Baznīcā ir neaizvietojamā "dzīvības injekcija". Tāpēc ļoti liela nozīme ir homīlijām. Sprediķošana nav retorikas vingrinājums, ne arī gudru cilvēcisko vārdu salikums. Tā ir dalīšanās Garā, Dieva Vārdā, kas ir uzrunājis sprediķotāja sirdi, kurš savukārt nodot tālāk siltumu. Dieva Vārds ir mūžīgās dzīves vārds, un tas mums ir vajadzīgs ik dienas – uzsvēra Francisks, piebilstot, ka būtu skaisti, ja tas tiktu aizvien vairāk iemīlēts un kļūtu par Baznīcas visu aktivitāšu "sirdi", par pulsējošo sirdi, kas dzīvina Kristus Miesas locekļus. Baznīcai nevajadzētu runāt no sevis un par sevi, bet tās sirdī un uz tās lūpām vajadzētu būt Kunga Vārdam un tai ir jāsmeļas no šī Vārda avota. Mums ir kārdinājums sludināt sevi un runāt par sevi, taču tādā veidā nav iespējams dzīvināt pasauli.