Pāvests Loreto paraksta jauniešiem adresētu vēstuli
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Pirms Svētās Mises Francisks ilgi klusumā lūdzās Dievmātes priekšā. Lūgšanā ar viņu vienojās vairāk nekā 10 tk. ticīgo, kuri bija pulcējušies dievnama ārpusē. Lai gan šo mariānisko sanktuāriju ir apmeklējuši arī iepriekšējie pāvesti (sv. Jānis XXIII, sv. Jānis Pāvils II un Benedikts XVI), tomēr Euharistiju pāvests šeit pēdējo reizi svinēja pirms 162 gadiem. Tas bija Pijs IX.
Franciska vizīte Loreto ir neapšaubāmi vēsturisks notikums. "Marija ir jaunās un mūžīgās derības šķirsts", sacīja Svētais tēvs, iesākot ticīgo lūgšanu. "Caur Svētā Gara darbību viņā piepildās par cilvēku tapušā Dieva Dēla noslēpums. Ar ticību un pazemību pievērsīsim Kungam savu lūgšanu. Teiksim visi kopā: 'Kungs, lai man notiek pēc tava vārda'".
Pāvesti šādus dokumentus parasti paraksta Vatikānā. Francisks pieņēma lēmumu parakstīt pēcsinodālo apustulisko pamudinājumu vienā no lielākajiem mariāniskajiem sanktuārijiem Itālijā, lai uzticētu to Dievmātes aizbildniecībai. Pēc tā parakstīšanas Francisks uzdāvināja Dievmātei zelta rozi, novietojot to uz Svētās mājas kapelas altāra.
Kā jau minēts, dokuments ir adresēts visas pasaules jauniešiem. Tā aizsākumi meklējami jau 2017. gada 13. janvārī, kad pāvests, tā sakot, "uzrakstīja tā pirmo lappusi". Toreiz tika izdots jauniešiem, ticībai un aicinājumu izšķiršanai veltītās Bīskapu sinodes sagatavošanās dokuments un Francisks nolēma to pavadīt arī ar vēstuli, kurā mudināja jauniešus Dieva vadībā mesties vēl nezināmā nākotnē, kas var sniegt drošu piepildījumu. Vēstulē jauniešiem pirms diviem gadiem viņš rakstīja: "Labākas pasaules veidošana notiek, pateicoties arī jums, jūsu vēlmei panākt izmaiņas un jūsu nesavtībai. Nebīstieties klausīties Garu, kurš pamudina jūs izdarīt drosmīgas izvēles. Kad sirdsapziņa jums prasa riskēt, lai sekotu Mācītājam, tad nekavējieties to darīt!"
Ceļš līdz šodien Loreto parakstītās vēstules tapšanai veda arī caur vairākiem etapiem. 2017. gadā Romā notika starptautisks seminārs par jauniešu situāciju pasaulē, 2018. gada martā – presinodālā tikšanās, tā paša gada jūnijā tika izdots sinodes darba dokuments ar 7 atslēgas vārdiem, oktobrī norisinājās pati sinode, bet šī gada janvārī jaunieši no visas pasaules pulcējās uz Pasaules Jauniešu dienām Panamā.
Kas attiecas uz svētvietu, ko pirmdien apmeklēja pāvests Francisks, Loreto ir pirmā katoļu Baznīcas atzītā mariāniskā svētnīca pasaulē. Kā vēstī senas liecības, ticīgie šeit ieradās jau 15. gadsimtā, lai aplūkotu senu, no ķieģeļiem celtu, iegarenu māju. Kā 16. gadsimta beigās jau bija ievērojis franču filozofs un rakstnieks Mišels Demontēns, šīs mājas iekšpusi klāj neskaitāmas sudraba un zelta pateicības votas, bet galveno uzmanību piesaista kokā veidots Dievmātes attēls.
Loreto mariāniskās svētnīcas īpašo specifiku ir izcēluši daudzi pāvesti. Svētais Jānis Pāvils II ir atzīmējis, ka starp daudzajām Eiropas svētnīcām, Loreto izceļas ar sevišķu raksturu un garīgo vēsti. Atšķirībā no citām svētnīcām, kur Dievmāti godina, lūdzoties pie kādas viņai veltītas ikonas vai statujas, Loreto apmeklētāji savu godbijību izrāda, uzkavējoties nelielā, senā namiņā, kas saskaņā ar tradīciju, tiek uzskatīts par Svētās Ģimenes mītni, ko no Nācaretes uz Adrijas jūras piekrasti pa gaisu pārnesuši eņģeļi. Visticamāk tomēr, ka tā ir pārvesta ar kuģi.
Nesen veiktajās studijās, kuras vadīja itāļu vēsturnieks un arhitekts, kapucīnu tēvs Džuzepe Santarelli un grieķu akadēmiķis Haris Koudounas, apliecinājies, ka Loreto bazilikā skatāmais namiņš patiešām ir tas, kurā tika pasludināta Jēzus dzimšana un kurā dzīvoja Jaunavas Marijas ģimene. 1294. gadā namiņu uz Loreto pārveda Andželo Komneno Dukas – bizantiešu imperatoru, vēlāk Epīras un Tesālijas valdnieku ģimene. Pirms nogādāšanas uz Markes novadu Itālijā, Nācaretes namiņš atradās Pili, Tesālijā, Porta Panagia bazilikā, Grieķijā. Dievnams tika uzbūvēts speciāli namiņa glabāšanai un Grieķijas apceļotāji tajā var iegriezties joprojām.
Šī māja ir pirmsākums visam, ko šodien var aplūkot Loreto. Laika gaitā šeit uzcelta krāšņa bazilika, bet apkārt tai izveidojusies Loreto pilsēta. Šodien Loreto Dievmātes svētnīca ir viena no bagātākajām pasaulē, jo šeit atrodas nozīmīgi sakrālās mākslas darbi. Sākot ar 13. gadsimtu, Loreto strādājuši ievērojami tēlnieki, gleznotāji, arhitekti un citu nozaru meistari. 1518. gadā, kad Adrijas jūras krastā izcēlās turku karaspēks, pāvests Leons X apkārt svētnīcai lika uzbūvēt cietoksni.
Virs „Nācaretes namiņa” uzceltajā baznīcā šodien atrodas daudzas, dažādām tautām veltītas kapelas, kuras liecina par Loreto svētnīcas starptautisko raksturu. Ne velti pāvests Jānis XXIII to ir nosaucis par logu uz pasauli, no kura atskan aicinājums svētdarīt cilvēkus, ģimenes un tautas.
Itālieši Loreto uzskata par daļu no Svētās Zemes viņu teritorijā. Svētceļnieki šeit ierodas pagodināt Dievmāti un lūgt viņas aizbildniecību dažādās vajadzībās. Tāpat kā Lurdā, Loreto bieži var redzēt slimniekus un invalīdus, kas ar Jaunavas Marijas palīdzību cer atgūt veselības dāvanu. Taču daudz nozīmīgāk ir tas, ka Loreto un ikviena cita svētnīca pasaulē kalpo par vietu, kur cilvēks var smelties garīgo veselību.
Jāpiebilst, ka Loreto ir izveidota sadraudzība ar Tukumu Latvijā. Citas Loreto sadraudzības pilsētas ir Nācarete, Altetinga, Čenstohova, Fatima, Darouna Harissa Libānā un Istra Krievijā.
