Ceļā no Abū Dabī uz Romu pāvests atbild uz žurnālistu jautājumiem
Inese Šteinerte - Vatikāns
Jautāts, kādu iespaidu atstājusi pilsēta, Francisks teica, ka viņš ir redzējis modernu, tīru pilsētu, bet īpašu interesi viņā raisījis tas, kā šādā tuksnešainā zemē var zaļot zālāji un plaukt ziedi. “Tā ir moderna zeme, kas pieņem daudzas tautas un raugās nākotnē,” teica pāvests. Kā piemēru viņš minēja bērnu izglītošanu, pētījumus, kas tiek veikti, lai jūras ūdeni un gaisa mitrumu varētu pārvērst dzeramajā ūdenī. Arī apziņa, ka kādu dienu var pietrūkt naftas, liek izpētīt, kā šādai situācijai piemēroties un dzīvot tālāk. Labs iespaids pāvestam ir palicis par Arābu Emirātos praktizēto islāma atvērtību, ko šeit raksturo dialoga, brālīguma un miera centieni. Spēcīgs kultūras fakts ir bijusi starpreliģiju konference, tikšanās ar erudītiem islāma pazinējiem.
“Associated Press” žurnāliste Nikole Vinfīlda lidojuma laikā pieminēja Vatikāna laikrakstā “L’Osservatore Romano” publicēto rakstu, kurā nosodīti klēra pārkāpumi pret konsakrētajām sievietēm. Pirms apmēram mēneša šo faktu publiski nosodīja arī Reliģisko ordeņu un kongregāciju ģenerālpriekšnieču apvienība. Ir zināms, ka Vatikānā gaidāma tikšanās, kurā tiks spriests, kā novērst seksuālos noziegumus pret nepilngadīgajiem. Žurnāliste jautāja, vai Svētais Krēsls kaut ko darīs, lai cīnītos arī ar šo problēmu, proti, ar klēra pārkāpumiem pret reliģiskajām māsām?
Pāvests atzina, ka šāda problēma pastāv. “Ļauna izturēšanās pret sievietēm ir problēma,” teica Francisks, piebilstot, ka cilvēce, viņaprāt, vēl nav nobriedusi. Sieviete joprojām tiek uzskatīta par otrās šķiras personu, jo īpaši, dažās kultūrās. Tā ir kultūras problēma. Pāvests pastāstīja, ka Baznīcā cīņa pret to notiek jau ilgu laiku. Ir atstādināti daži klēra locekļi, tāpat ir nācies slēgt kādu sieviešu reliģisko kongregāciju, kas ir bijusi saistīta ar korupciju. Tas noticis vēl pāvesta Benedikta XVI laikā, kad kādā, diezgan augsta intelektuālās sagatavotības līmeņa kongregācijā, caur tās priekšniecību ir ienākusi pat seksuālā konsakrēto sieviešu izmantošana no klēra puses. Pieminējis šo faktu, pāvests atzīmēja, ka dažreiz pats kongregācijas dibinātājs ir vainojams pie brīvības atņemšanas reliģiskajām māsām. Francisks cildināja sava priekšgājēja Benedikta XVI apņēmību cīņā ar šīm lietām un apliecināja, ka arī viņš vēlas iet šo ceļu.
Preses konferences laikā tika runāts arī par Svētā tēva drīzo vizīti Marokā. Francisks izteica nožēlu, kam viņam pašam nav bijis iespējas piedalīties konferencē par migrāciju, kas 2018. gada decembrī notika Marakešā. Uz šejieni devās Vatikāna valsts sekretārs, kardināls Pjetro Parolins, bet pāvestam, saistībā ar protokolā paredzēto, vispirms ir jāveic vizīte šai zemē. Pāvests piebilda, ka Marokā viņš sekos pa svētā Jāņa Pāvila II pēdām, kurš šeit viesojās pirmais. Francisks pastāstīja, ka ir saņemti uzaicinājumi arī no vairākām citām arābu zemēm, bet šogad tās apmeklēt nebūs laika. “Redzēs nākamgad, vai nu es, vai jau cits Pēteris varēs turp doties,” sacīja pāvests.
