2018.09.04 Messa Santa Marta 2018.09.04 Messa Santa Marta 

Ko nozīmē Jēzus autoritāte?

“Gans ir pazemīgs, tuvs ļaudīm, viņš cieš kopā ar tiem un lūdzas, ja tiek apsūdzēts,” šādi, otrdienas rīta Svētajā Misē, pāvests īsumā iezīmēja gana tēlu. Homīlijā viņš atgādināja, ka Jēzum, gana ikonai, piederēja autoritāte viņa pazemības dēļ un līdzjūtība, kas izpaudās lēnprātībā un maigumā. “Arī mums, ganiem, ir jābūt tuviem vienkāršajiem ļaudīm, nevis varenajiem, vai ideologiem, kuri “saindē dvēseli”, sacīja Francisks.

Inese Šteinerte - Vatikāns

Tas, kas Jēzum piešķīra gana autoritāti, bija Viņa pazemība, tuvība ar ļaudīm, Viņa jušana tiem līdzi, kas izpaudās lēnprātībā un maigumā. Kad Viņam klājās slikti, tai skaitā uz Kalvārijas kalna, Jēzus “klusēja un lūdzās” – atgādināja pāvests. Jēzus ir gana piemērs, kuram piemīt autoritāte, kas ir Svētā Gara žēlastība. Tā izriet no Jēzus tuvības cilvēkiem, “nevis kādu vareno, vai ideologu grupējumiem”.

Francisks komentēja Lūkas Evaņģēlija fragmentu, ko piedāvā liturģija – to, kurā tiek vēstīts par atraitnes vienīgā dēla piecelšanu no mirušajiem. Jēzum bija autoritāte tautas priekšā nevis mācības dēļ, ko Viņš sludināja, un kas bija gandrīz tā pati, ko sludināja citi, bet gan tāpēc, ka Jēzus bija pazemīgu sirdi. Viņš neuzkliedza, Viņš neteica “es esmu Mesija”, vai “esmu pravietis”, Viņš nepūta tauri, kad kādu dziedināja, vai sludināja ļaudīm, vai darīja brīnumus, tādus, kā maizes pavairošana. Nē! Viņš bija pazemīgs. Viņš darīja un bija tuvs cilvēkiem.

Toties, likuma zinātāji mācīja no katedras un attālinājās no ļaudīm. Viņus ļaudis neinteresēja, vai interesēja tikai tāpēc, lai pakļautu tos likumiem, kurus nemitējās izdomāt. Taču likuma zinātāji nebija tuvu ļaudīm.

“Evaņģēlijā, kad Jēzus nebija kopā ar ļaudīm, Viņš bija ar Tēvu un lūdzās.  Tā pagāja Jēzus dzīves lielākā daļa, Viņa publiskās dzīves daļa. Viņš to pavadīja uz ceļa, ejot kopā ar ļaudīm. Šī tuvība: Jēzus pazemība, tā, kas Viņam piešķir autoritāti, un kas ved Viņu pie ļaudīm. Jēzus pieskārās cilvēkim, tos apskāva, raudzījās tiem acīs, tos uzklausīja. Viņš bija tuvs. Un tas Viņam deva autoritāti.”

Evaņģēlists Lūka izceļ lielo līdzjūtību, ko Jēzus izjuta, redzot māti atraitni, vienu pašu, un viņas mirušo dēlu. Jēzum piemita spēja ciest līdzi citiem. Viņš nebija teorētiķis. Var teikt, ka Jēzus domāja ar sirdi, neatrāva galvu no sirds – teica pāvests.

“Šo līdzjūtību raksturo divas iezīmes, ko vēlos izcelt: lēnprātība un maigums. Jēzus saka: “Mācieties no manis, jo es esmu pazemīgs un lēnprātīgu sirdi”. Lēnprātīgs sirdī. Tā lēnprātība. Viņš bija lēnprātīgs, nekliedza, nesodīja ļaudis. Bija lēnprātīgs! Vienmēr lēnprātīgs. Vai Jēzus dusmojās? Jā! Kad Viņš redzēja, ka Viņa tēva nams tiek pārvērsts par veikalu, kur pārdod lietas, kur mij naudu... Tur Viņš dusmojās, ņēma rīksti un padzina visus. Bet Viņš to darīja tāpēc, ka mīlēja Tēvu, tāpēc, ka bija pazemīgs pret Tēvu, tāpēc Viņam piemita spēks.”

Jēzum piemita arī maigums. Viņš neteica “Neraudi, kundze”, atrodoties tālu. Nē. Viņš šai sievietei tuvojās, varbūt pieskārās viņas pleciem, varbūt viņu noglāstīja, sakot “neraudi!” Tāds ir Jēzus. Un to pašu Viņš dara ar mums, jo ir mums tuvu, ir cilvēku vidū, ir Gans. Cits maiguma žests ir atgriezt mātei viņas dēlu. Tātad, pazemīgs un lēnprātīgu sirdi, tuvs cilvēkiem, spējīgs ciest līdzi ar līdzjūtību un šīm divām iezīmēm – lēnprātību un maigumu. Jēzus to dara ar mums visiem, kad tuvojas. Viņš dara to pašu, ko darīja ar jaunekli un viņa māti.

“Tāda ir gana ikona,” norādīja pāvests. Viņš aicināja no tās mācīties visus Baznīcas ganus, proti, būt tuviem cilvēkiem, nevis vareno, vai ideologu grupiņām, jo tās saindē dvēseli, un nenes labumu. Tātad, ganam ir jābūt tai varai un autoritātei, kāda bija Jēzum – pazemības, lēnprātības, tuvības, spējas just līdzi, maiguma autoritātei.

Ko Jēzus darīja, kad Viņam klājās slikti – jautāja pāvests:

“Kad ļaudis Viņu apsūdzēja, tajā Lielajā Piektdienā, un kliedza “sitiet Viņu krustā”, Viņš palika klusējot, jo juta šiem naudas un varas pārņemto apmānītajiem ļaudīm līdzi. Viņš klusēja. Un lūdzās. Gans smagos brīžos, brīžos, kuros plosās ļaunais, brīžos, kad tiek apsūdzēts, kad Viņu caur daudziem cilvēkiem, daudziem varenajiem apsūdz Lielais Apsūdzētājs, cieš, upurē savu dzīvību un lūdzas. Jēzus lūdzās. Lūgšana Viņu veda arī pie krusta, taču arī tur Viņš spēja tuvoties un dziedināt Laupītāja dvēseli.”

Pāvests aicināja izlasīt Lūkas Evaņģēlija 7. nodaļu, lai redzētu, kur slēpjas Jēzus autoritāte, un lūgt, lai šī autoritāte, kas ir Svētā Gara žēlastība, varētu piemist visiem ganiem.

18 septembris 2018, 18:30