Francisks lūdzas par visiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Pāvests turpina katru rītu (pēc Latvijas laika pulksten 8.00) Vatikāna viesu nama kapelā svinēt Svēto Misi bez ticīgās tautas piedalīšanās (izņemot pāris priesteru un vienas klostermāsas klātbūtni). Tā tas būs arī nākošajā nedēļā. Dievkalpojumiem var sekot līdzi tiešraidē Vaticannews mājaslapā (www.vaticannews.va) un Vatican Media Youtube krātuvē.
“Šajā Lielā gavēņa svētdienā visi kopā lūgsimies par slimniekiem,” viņš sacīja, “par cilvēkiem, kuri cieš. Un šodien es gribētu kopā ar jums visiem īpaši lūgties par tiem, kuri ar savu darbu nodrošina sabiedrības funkcionēšanu – par aptieku un veikalu darbiniekiem, transporta pakalpojumu sniedzējiem, policistiem. Lūgsimies par visiem tiem, kuri strādā, lai šajā brīdī varētu turpināties sabiedrības dzīve, pilsētas dzīve.”
Pēc tam pāvests nolasīja antifonu: “Manas acis arvien uz Kungu, jo viņš izvilks no tīkla man kājas. Pievērsies man un žēlo mani, jo esmu vientuļš un nabags” (Ps 24, 15-16).
Komentējot Gavēņa laika trešajai svētdienai paredzēto Evaņģēlija fragmentu (sal. Jņ 4, 5-15.19b-26.39a.40-42), Francisks norādīja, ka Jēzus pirmo reizi atklāj savu identitāti. Pie tam Viņš to atklāj grēciniecei, kura uzdrošinājās pateikt Viņam patiesību. Svētais tēvs uzsvēra, ka, tieši pateicoties patiesībai, viņa tiek svētdarīta un attaisnota. Tas ir tas, ko izmanto Kungs. Viņš izmanto sievietes atklāto patiesību, lai pasludinātu Evaņģēliju. Mēs nevaram būt Jēzus mācekļi, atmetot patiesību par sevi, atmetot to, kas mēs esam – teica pāvests.
Neskatoties uz to, ka jūdi un samarieši nesarunājās, šai sievietei pietika drosmes sarunāties ar Jēzu. Viņai pietika drosmes painteresēties tuvāk par Jēzus izteikto piedāvājumu, par šo ūdeni, jo viņai slāpa. Viņai pietika drosmes atklāt Jēzum savus vājumus, savus grēkus. Turklāt, viņa gāja tālāk un pasludināja Jēzu citiem, sakot: “Viņš man pateica visu, ko biju darījusi”. Viņai pietika drosmes izmantot savu dzīves stāstu, lai atklātu citiem, ka Jēzus ir pravietis.
Es sarunājot ar Kungu, stājos Viņa priekšā tāds, kāds es patiesībā esmu. Esot patiess, izejot no savas patiesības un pateicoties Svētā Gara spēkam, es atradīšu patiesību. Atklājot patiesību par sevi, es atklāšu, ka Kungs ir Glābējs, ka Viņš ieradās pasaulē, lai mani un mūs visus atpestītu. Šis vaļsirdīgais dialogs starp Jēzu un sievieti noslēdzas ar to, ka Jēzus tiek apliecināts kā Mesija un notiek tautas atgriešanās.
“Lai Kungs piešķir mums žēlastību vienmēr būt patiesiem lūgšanā, griezties pie Kunga ar savu, nevis citu cilvēku patiesību, nevis ar argumentu atšķaidītu patiesību…”, noslēdzot uzruna, teica pāvests.
