Lai atvērtu otra sirdi, jābūt pazemīgiem un lēnprātīgiem
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Lai atvērtu citu sirdis un pamudinātu uz atgriešanos, ir vajadzīga lēnprātība un pazemība – uzsvēra Svētais tēvs. Lai nenostādām sevi augstāk par citiem un nemeklējam savtīgās intereses, bet sekojam Kristum – viņš mudināja.
Evaņģēlijā lasām, ka Jēzus aicina savus mācekļus dziedināt, tāpat kā Viņš ieradās pasaulē, lai dziedinātu, lai atbrīvotu mūs no grēka saknes, no iedzimtā grēka. Dziedināt zināmā mērā nozīmē radīt no jauna – skaidroja pāvests. Jēzus mūs radīja no jauna un tad veda mūs uz priekšu ar savu mācību, ar savu doktrīnu, kas ir atpestīšanas mācība. Taču pirmā lieta, ko Viņš prasa, ir atgriešanās.
Šī virsējā krāsa pazudīs pie pirmā lietus – turpināja pāvests. Šai sakarā viņš aicināja pajautāt sev: "Vai es sadzirdu šo man adresēto aicinājumu atgriezties, atvērt savu sirdi, lai tiktu izdziedināts, lai atrastu Kungu, lai ietu uz priekšu?"
Lai sludinātu atgriešanos, ir vajadzīga autoritāte. Lai iegūtu cilvēkus Jēzum, Evaņģēlijā lasām, ka mācekļiem tiek pavēlēts "neko ceļā neņemt līdzi, izņemot spieķi, - nedz maizi, nedz somu, nedz naudu jostā". Runa ir par nabadzību – norādīja Francisks. Īsts gans ir tāds, kurš netiecas pēc savu avju piena un vilnas. Tas, kurš tiecas pēc piena, tiecas pēc naudas, un tam, kurš tiecas pēc vilnas, patīk tērpties iedomības drānās un tukši dižoties ar savu amatu. Tāds gans ir karjerists, kurš dzenas pēc sava goda.
Šai sakarā pāvests atgādināja, ka tas, kurš dzenas pēc labākām vietām Baznīcā, nav spējīgs nevienu dziedināt. Ganam jābūt nabadzīgam, pazemīgam un lēnprātīgam. Ja apustulis, sūtītais, kāds no mums – daudzi no mums ir sūtīti – staigā ar gaisā izslietu degunu, uzskata sevi augstāku par citiem vai meklē kādas cilvēciskās intereses, labākās vietas Baznīcā, tad viņš nekad nevienu neizdziedinās. Viņam neizdosies atvērt nevienu sirdi tāpēc, ka viņa vārdam nebūs autoritātes. Autoritāti var iemantot, tikai sekojot Kristum, ejot pa Viņa pēdām. Kādas ir Viņa pēdas? Nabadzība. Kristus, būdams Dievs, kļuva cilvēks. Viņš pazemojās, atteicās no sevis. Nabadzība ved pie lēnprātības un pazemības. Jēzus ir pazemīgs un iet ielās, lai dziedinātu. Ja apustulis būs nabadzīgs, pazemīgs un lēnprātīgs, tad viņa vārdiem piemitīs autoritāte un viņš varēs teikt: "Atgriezieties, atveriet savas sirdis!"
Minētā Evaņģēlija fragmenta beigās lasām, ka apustuļi izgāja un aicināja uz atgriešanos, izdzina ļaunos garus un, svaidīdami slimniekus ar eļļu, darīja tos veselus. Apustuļiem bija autoritāte. Francisks paskaidroja, ka, lai kādam būtu autoritāte, nevis ir jādod norādes no augšas, bet jārāda priekšzīme un jāinteresējas par citiem. Pretējā gadījumā, runa nav par autoritāti, bet – autoritārismu. Ja māceklis ir pazemīgs un rīkojas Kristus vārda spēkā, tad ļaunie gari bēg.
Runājot par svaidīšanu ar eļļu, pāvests paskaidroja, ka svaidīšana ir Dieva glāsts. Eļļa mīkstina ādu un ļauj justies labāk. Apustuļiem ir jāapgūst šī "Dieva glāstu gudrība" jeb prasme. Tas pats attiecas ne vien uz priesteriem un bīskapiem, bet uz visiem kristiešiem. Spēja dziedināt savu brāli vai māsu ir dota katram no mums. Mēs to varam darīt ar labu vārdu, ar pacietību, ar vajadzīgo padomu, ar skatienu, bet tam ir vajadzīga pazemība un lēnprātība. Es, kristietis, varu dziedināt citus un ļaut, lai citi dziedina mani.
