Īsts kristietis apsūdz sevi, nevis citus
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Uzrunājot Vatikāna viesu nama kapelā sapulcējušos ticīgos, Francisks norādīja uz to, cik svarīgi ir spēt atzīt sevi par grēcinieku. Lai dzīvotu kristīgi, mums ir jāiemācās nevainot citus. Šodienas Evaņģēlijā lasām, ka Jēzus lūdz Pēterim atļauju izmantot viņa laivu sprediķošanai un pēc tam aicina viņu doties zvejot (sal. Lk 5, 1-11). Pēteris paklausa un noķer lielu daudzumu zivju. Līdzīgs gadījums tika piedzīvots arī pēc Jēzus augšāmcelšanās. Pēc pirmā notikuma Jēzus "ieceļ" Pēteri par "cilvēku zvejnieku", pēc otrā – par "savu avju ganu". Tad Jēzus izmaina viņa vārdu. Sīmanis vairs nav Sīmanis, bet ir Pēteris. Mainīt vārdu nozīmē uzticēt jaunu misiju. Ja līdz šim Pēteris bija lepns par to, ka mīlēja Jēzu, tad pēc šīs brīnumainās zvejas, metās ceļos pie Jēzus kājām un lūdza: "Kungs, aizej no manis, jo es esmu grēcīgs cilvēks".
Turpinot homīliju, pāvests norādīja uz kādu risku. Mēs visi apzināmies, ka esam grēcinieki, bet atzīties konkrētos grēkos mums nav nemaz tik viegli. Mēs esam tik ļoti pieraduši sacīt "Es esmu grēcinieks", ka to sakām apmēram tāpat kā sakām, ka esam cilvēki vai esam pilsoņi. Taču apsūdzēt sevi nozīmē apjaust savu nožēlojamo stāvokli, sajust, ka es patiešām esmu nožēlojams, ka esmu nabags Kunga priekšā. Apsūdzēt sevi nozīmē sajust kaunu. Tas ir kaut kas, ko nevar izdarīt ar vārdiem, bet ko var izdarīt ar sirdi. Tā ir konkrēta pieredze. Sākumā Pēteris lūdza Jēzu attālināties no viņa, jo jutās grēcīgs, bet pēc tam viņš jutās izglābts.
Lai saņemtu Jēzus dāvāto pestīšanu, mums ir vaļsirdīgi jāatzīst, ka esam grēcinieki – uzsvēra pāvests. Pestīšana nav kaut kāds "kosmētisks līdzeklis", ar ko var mazliet izmainīt izskatu. Būt atpestītam nozīmē tikt reāli pārveidotam. Taču lai tas notiktu, man ir vaļsirdīgi jāatzīstas savos grēkos. Tātad, pirmais atgriešanās solis – sevis apsūdzēšana, kaunēšanās par saviem grēkiem un apbrīna par saņemto pestīšanas dāvanu. Turpinājumā Francisks aicināja pārdomāt, kā mēs sūdzam grēkus.
Ja cilvēks ir pieradis visu laiku apsūdzēt citus, aprunāt un "bāzt savu degunu" citu darīšanās, tas nozīmē, ka viņš neprot sevi apsūdzēt. Tā ir slikta zīme – norādīja Francisks. Un kā ir ar mani? – viņš jautāja.
Homīlijas noslēgumā Svētais tēvs aicināja lūgt no Kunga žēlastību sajusties grēcīgam, atzīties konkrētos grēkos un piedzīvot īstu, izbrīna pilnu, sajūsmu par Kunga klātbūtni un pestīšanas žēlastību.
