Sieviešu izmantošana ir grēks pret Dievu Radītāju
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Svētais tēvs aicināja lūgties par atstumtajām un izmantotajām sievietēm, par meitenēm, kuras ir spiestas pārdot savu cieņu, lai iegūtu sev darba vietu. Mateja evaņģēlijā lasām: “Ikviens, kas skatās uz sievieti, to iekārodams, jau ir pārkāpis laulību savā sirdī” un “ikviens, kas atraida savu sievu, liek tai pārkāpt laulību” (sal. Mt 5, 27-32).
Jēzus izmaina vēsturi
Francisks atzina, ka Jēzus vārdi ir ļoti iespaidīgi un radikāli. Viņš ar savu mācību par sievieti izmaina vēsturi, jo līdz Viņa atnākšanai sieviete tika uzskatīta par otršķirīgu būtni, par verdzeni, kura nevarēja baudīt pilnīgu brīvību. Jēzus atklāj, ka sievietei piemīt tāda pati personas cieņa kā vīrietim, jo viņi abi ir radīti pēc Dieva attēla un līdzības. Pāvests piebilda, ka vīrietim, kuram nav blakus sievietes – mammas, māsas, līgavas, darba biedrenes vai draudzenes, kaut kā pietrūkst no līdzības ar Dievu.
Sieviete – iekāres objekts
Francisks īpašu vērību piegrieza sievietei kā iekāres objektam, par ko tiek runāts minētajā Evaņģēlija fragmentā. Televīzijā, žurnālos, avīzēs sievietes tiek attēlotas kā iekāres objekts, kā lieta, ko varētu izmantot. Viņas tiek izliktas kā preces lielveikalu skatlogos. Sieviete, lai varbūt pārdotu dažus tomātus, tik tiešām kļūst par objektu, parādās kaila, tiek pazemota. Pāvests atgādināja, ka nav jāiet nekur tālu – tas notiek arī šeit, vietās, kur mēs dzīvojam, mūsu birojos, mūsu uzņēmumos, kur sievietes kļūst par šīs domāšanas “lieto un izmet” objektu. Viņš uzsvēra, ka tas ir grēks pret Dievu Radītāju.
Pietiek paskatīties visapkārt, lai pamanītu izmantošanu
Turpinot homīliju, Francisks uzdeva jautājumu, ko mēs ieraudzītu, ja dotos "nakts svētceļojumā" uz noteiktām pilsētas vietām, kur daudzas jo daudzas sievietes – vai tās būtu imigrantes vai ne imigrantes – tiek izmantotas kā tirgus prece. Pie viņām piebrauc vīrieši nevis, lai pateiktu "labvakar", bet, lai pajautātu: "Cik tu maksā?". Tam, kurš mēģina mazgāt savu sirdsapziņu, saucot viņas par "prostitūtām", pāvests stingri teica:
Svētais tēvs aicināja padomāt, ka sievietes ir kļuvušas par šīs "atkritumu loģikas" verdzenēm. Tas viss notiek tepat, Romā – viņš atgādināja. Tas viss notiek mūsu pilsētās, kur sievietes tiek padarītas par anonīmām lietām. Viņas neuzdrošinās skatīties citiem acīs, jo viņām ir kauns. Viņas vairs nezina, ko nozīmē no sirds smieties. Daudzas no viņām nav pieredzējušas to prieku, ko sniedz bērna zīdīšana un uzrunas "mamma" dzirdēšana.
Kristus atjauno sievietes cieņu
Homīlijas noslēgumā pāvests atgādināja, ka Jēzum bija mamma. Daudzas sievietes Viņam sekoja, lai palīdzētu un atbalstītu. Tai pat laikā, Jēzus satika daudzas sievietes, kuras tika panicinātas, atstumtas, izmantotas. Viņš pret viņām bija ļoti maigs. Viņš palīdzēja viņām piecelties un atgrieza viņām viņu personas cieņu.