Krievija: Maskavas bīskapi ticīgos rosina sākt sinodalitātes gājumu
Inese Šteinerte - Vatikāns
Vēstule izdota sakarā ar jaunā pastorālā gada sākumu. Tas būs īpašs gads nelielajai krievu katoļu kopienai, kura gatavojas uzsākt pāvesta Franciska ierosināto 2023. gada sinodālo gājumu.
Abi Maskavas bīskapi vēstulē paskaidro, ka Baznīca vienmēr vispirms ir uztverta nevis kā struktūra, vai institūcija, bet kā ticīgo kopiena, kuri dažādā ātrumā un pat dažādu ceļa garumu iet kopā, un kurus vieno mērķis būt Kristus mīlestības atpestītiem no grēka verdzības un no nāves. “Lai arī ar kādām grūtībām šodien nesastaptos, ceļš paliek tas, uz kuru norāda Romas bīskaps, lai turpinātu šo gājumu kopā,” atgādina bīskapi Pecci un Dubiņins. “Tas ir gājums, kuram par virzienu ir jāizvēlas pasaule, kurā nest Labo Kristu vēsti. Šai pasaulei šodien nav vajadzīga “aplokā ieslēgta” Baznīca, bet gan ticīgo kopiena, kas spēj iziet un iet tālāk aiz savām robežām. “Tas attiecas arī uz nelielo Krievijas Katolisko Baznīcu, kas neraugoties uz savu mazumu, ir integrāla multinacionālas sabiedrības daļa,” teikts pastorālajā vēstulē. “Tai ir pienākums redzēt sabiedrību kā dialoga augsni, kurā pats Kristus var runāt caur mūsu lūpām uz mūsu laikabiedriem. Bīskapi precizē, ka tas nenozīmē uzspiest doktrīnas, veikt verbālus cīniņus, vai censties piesaistīt vairāk Baznīcas piederīgo, bet gan izplatīt Dieva mīlestību pasaulē caur vārdiem un žēlsirdības darbiem.”
Vēstulē bīskapi pakavējas pie sinodālā gājuma, kas tiks uzsākts 9. un 10. oktobrī Romā un vēlāk 17. oktobrī vietējā Baznīcā. “Šī gājuma jēga,” atgādina bīskapi, “ir tā, ka klausoties Dievu un klausoties citam citu, dažādās grupās un dažādās formās, var atklāt, kā šodien dažādos līmeņos īstenojas šī “iešana kopā”, kas Baznīcai ļauj sludināt Evaņģēliju atbilstoši misijai, kas tai uzticēta un kādus soļus Gars mūs aicina paveikt, lai augtu kā sinodāla Baznīca.”
Runa ir par gājumu, kurā netrūkst grūtību, kā par to liecina arī nesen Maskavas arhidiecēzē uzsāktā konfrontācija, diskutējot par draudžu dzīvi un nākotni, tai skaitā attiecībā uz prāvestu nominācijas sistēmu. Maskavas arhidiecēzes vadītāji atgādina, ka ir jāspēj iziet no komforta zonas. Jauninājumi vienmēr rada bailes, jo tiešā veidā var skart mūsu ieradumus, mūsu dzīvesveidu, mūsu idejas par to, kas ir taisnīgi un kas nē. Rezultātā uzvaru gūst pasivitāte, aizdomas, izolācija, asas kritikas, tenkas, naidīgums un dažreiz arī šķeltnieciskas tendences. Bīskapi Pecci un Dubiņins uzsver, ka visiem Baznīcas locekļiem – bīskapiem, priesteriem, reliģiskajiem un lajiem ir jāmācās uzklausīt citam citu ar atvērtu un pazemīgu sirdi, kopā klausoties Svētā Gara balsi, kurš runā un darbojas konkrētās mūsu dzīves situācijās.
