Postošs ugunsgrēks skāris Eiropas lielāko bēgļu nometni

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Morijas nometnē mitinās 12700 migranti – patvēruma meklētāji. Lielākā daļa no viņiem ir afgāņi. Tur uzturas arī irākieši, irāņi, sīrieši, jemenieši un ziemeļāfrikāņi. Jau tā dramatisko situāciju, kādā atradās bēgļi, vēl vairāk pasliktināja šis ugunsgrēks. Tā rezultātā Eiropas Savienība tiek nostādīta nopietnu jautājumu priekšā. Vairāki tūkstoši bēgļu, kuru vidū bija arī sievietes un bērni, trešdienas rītā bija spiesti bēgt, lai izvairītos no liesmām. Glābšanas darbos tūlīt iesaistījās ugunsdzēsēji. Pēdējās nedēļas laikā, pēc tam, kad kādam somālietim tika atklāta Covid-19 slimība, nometnei bija noteikta karantīna.

Pēc notikušās traģēdijas Eiropas Savienība ir gatava nodarboties ar nepilngadīgo, kuriem nav vecāku vai aizbildņu, pārvešanu uz citurieni. Par to paziņoja ES iekšlietu komisāre Ilva Johansone. Viņa apliecināja, ka ir devusi savu piekrišanu sniegt finansējumu, lai aptuveni 400 bērni un pusaudži tiktu pārvietoti un izmitināti drošā vietā. Visu Morijā esošo cilvēku drošība un patvērums ir prioritāte – mikroblogošanas vietnē Twitter rakstīja Johansone. Viņa apliecināja arī savu tuvību un solidaritāti cilvēkiem Lesbā, jo īpaši, migrantiem un tiem, kuri strādā Morijas nometnē.

2016. gada 16. aprīlī Lesbas salu apmeklēja pāvests Francisks. Kopā ar viņu tur ieradās arī Konstantinopoles ekumeniskais patriarhs Bartolomejs I un Atēnu un visas Grieķijas arhibīskaps Hieronims II. Svētā tēva ceļojuma mērķis bija mierinājuma nešana bēgļiem. Viņš pats toreiz norādīja, ka šis ceļojums mazliet atšķiras no citiem, tāpēc ka to iezīmē skumjas. Runa ir par “lielāko humāno katastrofu pēc Otrā Pasaules kara”. “„Mēs dodamies pie daudziem cilvēkiem, kuri cieš un nezina, kurp doties, jo tiem nācās bēgt”, lidojot uz Lesbu, sacīja pāvests. „Mēs apmeklēsim arī ‘kapsētu’, proti, jūru, kur ir noslīkuši ļoti daudzi cilvēki”.

Francisks atgādināja, ka bēgļi nav numuri. Viņi ir cilvēki. Tās ir konkrētas sejas, tie ir vārdi, aiz kuriem slēpjas veseli dzīves stāsti, un kā pret tādiem, pret viņiem arī ir jāizturas. Pāvests ieradās Morijas bēgļu nometnē, lai personīgi uzklausītu turienes iemītnieku dramatiskos dzīves stāstus un mudinātu pasauli adekvāti atbildēt šai krīzei un ņemt vērā bēgļu un migrantu personas cieņu. Viņa aicinājums nav zaudējis savu nozīmi arī šodien, kad nometni ir izpostījušas uguns liesmas.