Pāvests pasvēta Velsingemas Dievmātes svētgleznu Pāvests pasvēta Velsingemas Dievmātes svētgleznu 

Anglija atkal tiks saukta par "Marijas pūru"

29. marta pusdienlaikā dažādu konfesiju kristieši visā Anglijā piedalījās savas zemes atkārtotas "novēlēšanas" Jaunavai Marijai ceremonijā. Par Anglijas novēlēšanu tika domāts jau ilgāku laiku, bet pašreizējās pandēmijas dēļ tika nolemts, ka to vairs nevajadzētu atlikt. Pirmo reizi Angliju Jaunavai Marijai novēlēja karalis Ričards II 1381. gadā un nosauca to par "Marijas pūru".

Inese Šteinerte - Vatikāns

Jau agrāk tika plānots, ka katrs bīskaps Anglijā vadīs "novēlēšanas" ceremoniju savā katedrālē, bet galvenā Svētā Mise tiks rīkota Volsingemas mariāniskajā svētnīcā. Sakarā ar jaunajām normām, kas izdotas, lai apturētu koronavīrusa izplatību, Anglijas kristieši tika aicināti veikt savas zemes un sevis pašu "novēlēšanu" Jaunavai Marijai savās mājās.

25. martā Īrija, Spānija un Portugāle tika konsakrētas Jaunavai Marijai, meklējot viņas aizsardzību pandēmijas laikā. Savukārt, Anglijas konsakrācijas ceremonijai vietējās kristīgās kopienas gatavojās jau kopš 2017. gada. Šis notikums paver jaunu lappusi Anglijas vēsturē, jo tās ļaudis atkal tiek novēlēti Dievmātei pārbaudījumu un neskaidrības brīdī.

"Ko es, no savas puses, varu likt šai pūrā?" sev jautāja kardināls Vinsents Nikolss, aicinot to darīt arī citiem kristiešiem. "Mēs esam Marijas pūrs! Lūdzu bagātiniet šo pūru, dodot viņai vislabāko, kas jums pieder," aicināja Anglijas un Velsas Katoliskās Baznīcas primass.

Volsingemas svētnīcas katoļu rektors Džons Ermitedžs un šīs svētnīcas anglikāņu rektors Kevins Smits izdeva kopīgu paziņojumu, kurā teikts: "Šodien bailes un nedrošība par nākotni ir pārņēmusi miljoniem cilvēku visā pasaulē, kā arī mūsu kopienas un ģimenes. Marijā mēs redzam sievieti, kura nebija paglābta no dzīves grūtībām un sāpēm. Tāpēc mēs raugāmies uz Mariju ar paļāvību un uzticību bēdu un prieka brīžos." 

Sākotnējā Anglijas novēlēšana Jaunavai Marijai notika tālajā 1381. gadā, kad karalis Ričards II deva virkni solījumu un novēlējumu (Entrustment vows) ceremonijā Vestminsteras abatijā. Anglija tad dzīvoja politisku juku laikos. Notika Zemnieku sacelšanās pret zemes īpašniekiem. Britu salas un visa Eiropa vēl turpināja atkopties pēc "Melnā mēra", kas aizslaucīja neskaitāmas dzīvības. 14 gadus vecais karalis vērsās pie Jaunavas Marijas, lūdzot viņas aizsardzību.

Anglijas likumi tai laikā prasīja, lai vīrs nodrošinātu sievu ar daļu no savas zemes un naudas, lai viņa varētu sevi uzturēt gadījumā, ja vīrs nomirst pirmais. Vēsturē to pazīst kā "atraitnes pūru".

Lai arī citi valsts līderi, tādi, kā karalis Edvards Apliecinātājs, kurš valdīja laikā no 1042. līdz 1066. gadam, Angliju neformāli bija saukuši par "Marijas pūru", tikai pēc karaļa Ričarda II "novēlēšanas" akta un viņa pavēles, šo nosaukumu sāka izmantot kā oficiālu valsts titulu. 1399. gadā to svinīgi proklamēja Kenterberijas arhibīskaps Tomass Arundels. 

Proklamēšanas aktā teikts: "Iemiesošanās lielā noslēpuma kontemplācija visas kristīgās zemes ir pamudinājusi godināt to, no kuras ir nākuši mūsu pestīšanas sākumi. Bet, mums, angļiem, kas esam viņas īpašā mantojuma un viņas pūra kalpi, par kādiem tiekam arī saukti, citu vidū ir jāizceļas ar viņas slavēšanas un godināšanas dedzīgumu."

Volsingemas ciemats Norfolkas grāfistē kļuva par pazīstamu svētceļojumu vietu pēc tam, kad bagāta atraitne Ričeldis pieredzēja Jaunavas Marijas un Svētās Nācaretes ģimenes vīzijas. Vēlāk viņa lika uzbūvēt Jēzus, Marijas un Jāzapa ģimenes mājas Nācaretē atdarinājumu kā pastāvīgu atgādinājumu par Pasludināšanas notikumu. Svētnīca tika pabeigta 1061. gadā. Ar pāvesta atļauju, ap 1150. gadu tā kļuva par augustīniešu mūku klosteri. Drīz vien tā kļuva par vienu no sava laika visvairāk apmeklētajām svētnīcām, nozīmes ziņā ierindojoties tūlīt aiz Jeruzalemes, Romas un Kompostellas.

Reformācijas rezultātā 1538. gadā Volsingemas svētnīca tika iznīcināta un oriģinālā Volsingemas Dievmātes statuja aizvesta uz Londonu un tur sadedzināta. Tikai 1897. gadā varēja atsākties svētceļojumi uz Volsingemu, kad pāvests Leons XIII pieprasīja no jauna uzcelt Svētās Ģimenes nama repliku pie vienas no kapelām, kas atradās ceļa malā, kas veda uz Volsingemu. Šo kapelu pazīst ar nosaukumu "Slipper Chapel", ko latviski varētu tulkot kā "Sandaļu kapela". Šis nosaukums aizgūts no Vecās Derības epizodes, kurā stāstīts par to, kā Mozus Sinaja kalnā novelk sandales, jo viņš stāv uz zemes, kas ir svēta. 

Volsingemas Dievmātes statuja tika izveidota pēc viduslaiku oriģināla parauga. 1954. gadā tā tika kronēta pēc pāvesta Pija XII lūguma. Pēdējo divu gadu laikā šeit ir bijis vērojams īpašs svētceļnieku pieplūdums, jo tauta gatavojās Jaunavas Marijas atkārtotai Anglijas konsakrācijai par "Marijas pūru".

Šī gada februārī Vestminsteras arhibīskaps Vinsents Nikolss un Volsingemas svētnīcas rektors Džons Ermitedžs uz Romu bija atveduši jaunu, Amandas de Pulfordas rakstītu ikonu ar nosaukumu "Pūra ikona". Trešdienas vispārējās audiences laikā to pasvētīja pāvests Francisks. Pēc tam ikona atkal tika aizvesta uz Angliju, lai paliktu Volsingemas svētnīcā un atrastos pie altāra Anglijas atkal novēlēšanas Jaunavai Marijai ceremonijā. 

Svētdien, 29. martā, Svētā Mise Volsingemas svētnīcā, diemžēl, nevarēja notikt  tautas klātbūtnē. Kardināls Vinsents Nikolss atjaunoja to pašu veltīšanas aktu, ko savulaik bija nolasījis karalis Ričards II. Dievkalpojumi vienlaikus notika visās Anglijas katedrālēs, kā arī citās baznīcās. Ticīgie Anglijas novēlēšanai par "Marijas pūru" varēja sekot tiešraidē no savām mājām. Novēlēšanas akts sākās līdz ar "Kunga eņģelis" lūgšanu Svētās Mises beigās.

Anglija atkal cenšas rast Marijas aizsardzību. "Svētā Jaunava, Dieva Māte un mūsu vismaigākā Karaliene un Māte, palūkojies savā žēlsirdībā uz Angliju, uz tavu "Pūru" un uz visiem mums, kuri ļoti ceram uz tevi un tev uzticamies," šie vārdi, kas atbalsojās visās Britu salās, izskanēja svinīgajā novēlēšanas ceremonijā.

30 marts 2020, 19:33