Darbs – viens no galvenajiem mūsu dzīves aspektiem
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Pāvests uzsvēra, ka šī kalpošana ir svarīga galvenokārt pašiem jauniešiem, kas atrodas sabiedriskās un Baznīcas dzīves nomalē, un piedāvāja pārdomāt trīs aspektus, kas attiecas uz konfederācijas darbu: jaunieši, apmācība, profesija.
Francisks norādīja, ka jaunieši ir viena no mūsu laika trauslākajām kategorijām. Lai gan tie ir pilni talantu un potenciāla, viņi ir arī īpaši neaizsargāti – gan noteiktu “antropoloģisku apstākļu”, gan laikmeta kultūras pārmaiņu dēļ. Īpašas bažas rada jaunieši un jaunietes, kas ne mācās, ne strādā. Izglītības un apmācības pārtraukšana ir traģēdija – uzsvēra Svētais tēvs, mudinot pieaugušos īpaši uzmanīgi izturēties pret tiem, kuri nāk no nelabvēlīgiem sociālajiem apstākļiem, kuriem nav bijis pienācīga atbalsta no ģimenes un kristīgās kopienas puses. Mēs esam aicināti atbalstīt viņus, jo nevienu nedrīkst atstumt, vēl jo mazāk tos, kuri ir trūcīgi un jau atstumti – viņš sacīja, pieminot šajā kontekstā arī migrantus.
Otrais aspekts, par kuru runāja pāvests, bija apmācība. Tai ir neaizstājama nozīme nākotnes veidošanā. Darba sfērā notiek aizvien sarežģītākas pārmaiņas – arī jauno tehnoloģiju un mākslīgā intelekta attīstības dēļ. Šajā sakarā Francisks atgādināja, ka mums vajadzētu atvairīt divus kārdinājumus: no vienas puses, tehnofobiju, tas ir, bailes no tehnoloģijām, bet no otras – tehnokrātiju jeb ilūziju par to, ka tehnoloģija varētu atrisināt visas problēmas. Tā vietā ir jāinvestē resursi un enerģija, jo pārmaiņas darba jomā pieprasa mūžizglītību, radošu formāciju un iegūtu zināšanu nemitīgu atsvaidzināšanu. Svētais tēvs norādīja, ka vienlaikus ir jārūpējas par to, lai daži darbi tiktu uzlūkoti ar cieņu – īpaši roku darbi, kas joprojām tiek maz novērtēti.
Laba profesionālā apmācība ir atbilde pieprasījumam pēc darba dažādās ekonomikas nozarēs – turpināja pāvests, norādot, ka to nevar improvizēt un ka ir vajadzīga cieša saikne ar ģimenēm, kā tas ir ikvienā izglītības laukā; bez tam ir vajadzīga veselīga un efektīva saikne ar uzņēmumiem, kas ir gatavi pieņemt jauniešus darbā. “Šie ir divi jūsu atskaites punkti”, viņš sacīja, “jo līdzās tehniskajām prasmēm ir svarīgi arī cilvēciskie tikumi. Tehnika bez cilvēcības kļūst neskaidra un riskanta. Apmācot jauniešus, ir jāsniedz rīki, lai viņi spētu atšķirt daba piedāvājumus no ekspluatācijas formām”.
Trešais konfederācijas darbības aspekts ir saistīts ar profesiju. Profesija raksturo cilvēku. Iepazīstoties ar kādu cilvēku, mēs parasti jautājam, kā viņu sauc un kur viņš strādā. Arī Jēzu pazina kā “galdnieka dēlu” (Mt 13, 55) vai vienkārši “galdnieku” (Mk 6, 3). Darbs ir būtisks mūsu dzīves un mūsu aicinājuma aspekts – atgādināja pāvests. Taču šodien šai ziņā ir vērojama lejupslīde, proti, uz darbu aizvien vairāk raugās no peļņas viedokļa, nevis kā uz savas cieņas izpausmi un devumu kopējam labumam. Tāpēc ir svarīgi, lai formācija kalpotu personas integrālai attīstībai – ar tās garīgo, kultūras un izaugsmes dimensiju.
