Pāvests: Jēzus grib, lai mēs esam Viņa draugi
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Šodien Evaņģēlijs mums stāsta par Jēzu, kurš saka saviem apustuļiem: “Es jūs vairs nesaucu par kalpiem, bet par draugiem” (sal. Jņ 15, 15). Ko tas nozīmē?
Bībelē Dieva “kalpi” ir īpaši cilvēki, kuriem Dievs uztic svarīgus uzdevumus. Piemēram, Mozus (sal. Izc 14, 31), ķēniņš Dāvids (sal. 2 Sam 7, 8), pravietis Elija (sal. 1 Ķēn 18, 36), kā arī Jaunava Marija (sal. Lk 1, 38). Tie ir cilvēki, kuru rokās Dievs nodod savus dārgumus (sal. Mt 25, 21). Taču ar to visu, pēc Jēzus teiktā, nepietiek, lai pateiktu, kas mēs esam Viņam, ar to nepietiek, ir vajadzīgs kas vairāk, kaut kas lielāks, kas sniedzas pāri labumiem un projektiem kā tādiem: ir vajadzīga draudzība.
Jau bērnībā mēs iemācāmies, cik skaista ir šī pieredze: draugiem mēs piedāvājam savas rotaļlietas un visskaistākās dāvanas; tad, pieaugot, kā pusaudži, mēs viņiem uzticam savus pirmos noslēpumus; kā jaunieši mēs apliecinām uzticību; kā pieaugušie mēs dalāmies priekos un rūpēs; kā veci cilvēki mēs dalāmies atmiņās, pārdomās un garo dienu klusumā. Dieva vārds Zālamana pamācību grāmatā mums saka, ka “smaržas un vīraks iepriecina sirdi, un drauga padoms sasilda dvēseli” (27, 9). Brīdi padomāsim par saviem draugiem un draudzenēm un pateiksimies Kungam! Atvēlēsim laiku, lai par viņiem padomātu...
Draudzība nav aprēķina vai piespiešanas rezultāts: tā rodas spontāni, kad mēs atpazīstam otrā kaut ko no sevis. Un, ja tā ir patiesa, tad draudzība ir tik stipra, ka tā neapsīkst pat nodevības gadījumā. “Draugs vienmēr mīl” (Sak 17, 17) – teikts Zālamana pamācībās -, kā to mums parāda Jēzus, kad saka Jūdam, kurš Viņu nodod ar skūpstu: “Draugs, tāpēc tu esi šeit!” (Mt 26, 50). Patiess draugs tevi neatstāj, pat tad, kad tu kļūdies: viņš tevi labos, viņš varbūt tev aizrādīs, bet viņš tev piedos un nepametīs tevi.
Un šodien Evaņģēlijā Jēzus mums saka, ka mēs Viņam esam tieši tādi – draugi: mīļi cilvēki neskatoties ne uz kādiem nopelniem un gaidām, kuriem Viņš sniedz savu roku un piedāvā savu mīlestību, savu žēlastību, savu Vārdu; ar kuriem – ar mums, saviem draugiem – Viņš dalās tajā, kas Viņam ir visdārgākais, visā, ko Viņš ir dzirdējis no Tēva (sal. Jņ 15, 15). Pat tik tālu, ka Viņš dara sevi trauslu mūsu labā, nodod sevi mūsu rokās bez aizstāvības un pretenzijām, jo Viņš mūs mīl. Kungs mūs mīl, kā draugs Viņš vēlas mūsu labumu un vēlas, lai mums būtu dalība Viņa labumā.
Tagad pajautāsim sev: kā manā skatījumā izskatās Kungs? Vai Viņam ir drauga vai svešinieka seja? Vai es jūtos Viņa mīlēts, kā dārgs cilvēks? Un par kādu Jēzu es liecinu citiem, īpaši tiem, kuri kļūdās un kuriem ir nepieciešama piedošana?
Lai Marija palīdz mums padziļināt draudzību ar savu Dēlu un izplatīt to sev visapkārt.
