Francisks Venēcijas biennālē: māksla ir cilvēces "patvēruma pilsēta"
Jānis Evertovskis – Vatikāns
“Atzīšos, ka kopā ar jums es nejūtos kā svešinieks, es jūtos kā mājās”, sacīja Svētais tēvs. “Es domāju, ka patiesībā tas attiecas uz ikvienu cilvēku, jo māksla ir kā «patvēruma pilsēta», kas, nepakļaujoties vardarbības un diskriminācijas režīmam, rada cilvēcīgu vidi, kur visi tiek atzīti, iekļauti, aizstāvēti un pieņemti. Visi, sākot ar pēdējiem”.
Pēc Franciska domām, būtu svarīgi, ja dažādās mākslinieciskās prakses varētu visur kļūt par sava veida patvēruma pilsētu tīklu, kopīgiem spēkiem cenšoties atbrīvot pasauli no bezjēdzīgām un tukšām antinomijām, kas izpaužas kā rasisms, ksenofobija, nevienlīdzība, ekoloģiskā nelīdzsvarotība un bailes no nabagiem. Aiz šīm antinomijām vienmēr slēpjas otra noraidījums. Egoisms mums liek darboties kā vientuļām salām, nevis sadarbības arhipelāgiem. “Es jūs lūdzu, draugi mākslinieki”, sacīja pāvests, “iedomājieties pilsētas, kuru vēl nav kartē, pilsētas, kurās neviens netiek uzskatīts par svešinieku”.
Uzrunas turpinājumā Svētais tēvs atgādināja, ka Vatikāna paviljonam šogad ir izvēlēts nosaukums “Ar savām acīm”, un norādīja, ka tas ir aicinājums ieraudzīt otru un sevi.
Šajā ziņā Jēzus ir mūžīgais Skolotājs – sacīja pāvests. Viņš uzlūko visus ar lielu mīlestību, ar tādu, kas nevis nosoda, bet prot būt līdzās un iedrošināt. Un es teiktu, ka māksla mūsos ieaudzina šāda veida skatienu – ne tādu, kas piesavinās, ne tādu, kas raugās uz otru kā objektu, pat ne vienaldzīgu, virspusēju skatienu; tā kultivē kontemplatīvu skatienu. Mākslinieki ir pasaulē, bet ir aicināti sniegties tai pāri. Piemēram, mūsdienās vairāk nekā jebkad agrāk viņiem ir steidzami jāprot skaidri nošķirt mākslu no tirgus. Protams, tirgus to popularizē un veicina, bet vienmēr pastāv risks, ka tas "vampīriski" aprij radošumu, nozog nevainību un, visbeidzot, auksti māca, kā rīkoties.
Tikšanās notika sieviešu cietumā. Uzrunas noslēgumā Francisks atgādināja, ka sievietes var mums iemācīt kaut ko svarīgu. Viņš novēlēja, lai laikmetīgā māksla atver mūsu acis un palīdz pienācīgi novērtēt sieviešu ieguldījumu.
