Meklēt

Lai mēs atrastu sevi, mums jāmeklē Jēzus – Labā Gana klātbūtne

Lieldienu ceturtās svētdienas, 21. aprīļa, pusdienlaikā pāvests, uzrunājot uz lūgšanu “Debesu Karaliene” Svētā Pētera laukumā sapulcējušos ticīgos, pievērsās Labā Gana tēlam. Mūsu vērtība nav atkarīga no citu cilvēku spriedumiem – viņš atgādināja. To mums piešķir pavisam kaut kas cits. Mēs esam Dieva bezgalīgās mīlestības vērti. Publicējam uzrunas pilno tekstu.

Silvija Krivteža - Vatikāns

Dārgie brāļi un māsas, jauku svētdienu!

Šī svētdiena ir veltīta Jēzum - Labajam Ganam. Šodienas Evaņģēlijā (Jņ 10,11-18) Jēzus saka: "Labais gans atdod savu dzīvību par savām avīm" (11). Jēzus uz šo aspektu liek tik lielu uzsvaru, ka atkārto to trīs reizes. Bet kā gans atdod dzīvību par avīm?

Būt par ganu, īpaši Kristus laikā, nebija tikai vienkāršs amats, bet gan visa dzīve: tas nebija jautājums par īslaicīgu nodarbošanos, bet gan rūpēm par savām avīm visas dienas un pat nakts garumā, par savas dzīves veltīšanu tām. Jēzus paskaidro, ka viņš nav algādzis, kuram nerūp avis (13), bet gan tas, kurš tās pazīst (14): Jēzus pazīst avis. Viņš, Kungs, mūsu visu gans, mūs pazīst – katru no mums, –  sauc mūs vārdā un, kad esam nomaldījušies, Viņš meklē, līdz mūs atrod (Lk 15, 4-5). Turklāt Jēzus ir ne tikai labs gans, kurš rūpējas par ganāmpulku. Viņš ir Labais Gans, kurš atdeva savu dzīvību par mums un pēc savas augšāmcelšanās dāvāja mums savu Garu.

Tas ir tas, ko Kungs vēlas mums pateikt caur Labā Gana tēlu. Viņš vēlas pateikt ne tikai to, ka Viņš ir ceļvedis, ganāmpulka sargs un vadītājs, bet galvenokārt to, ka Viņš uz katru no mums raugās kā uz savas dzīves mīlestību. Padomāsim par to, ka es esmu Kristum ļoti svarīgs, neaizstājams, ka es esmu Viņa bezgalīgās mīlestības vērts. Tā nav tukša frāze. Viņš patiesi atdeva savu dzīvību par mani, nomira un augšāmcēlās manis dēļ, jo Viņš mani mīl un saskata manī skaistumu, ko es bieži neredzu.

Brāļi un māsas, cik daudziem cilvēkiem šodien šķiet, ka viņi ir nelietderīgi, pat ļauni! Cik bieži mēs domājam, ka mūsu vērtība ir atkarīga tikai no mērķiem, kādus nospraužam, no mūsu panākumiem pasaules acīs, no citu cilvēku spriedumiem! Cik bieži mēs sevi noraidām triviālu lietu dēļ! Šodien Jēzus mums saka, ka Viņa acīs mēs esam ļoti vērtīgi, un vienmēr tādi esam! Tāpēc pirmais, kas jādara, lai mēs atrastu sevi, ir jāmeklē Viņa klātbūtne, jāļauj Labā Gana mīlošajām rokām sevi apkampt un pacelt.

Brāļi, māsas, tāpēc uzdosim sev jautājumus: vai es katru dienu cenšos stiprināt ticību, kas manai dzīvei piešķir vērtību? Vai es protu atrast laiku lūgšanai, pielūgsmei un slavēšanai, lai būtu Kristus klātbūtnē un ļautu sevi noglāstīt? Brāli, māsa, Labais Gans mums saka, ka, ja to darīsi, tad no jauna atklāsi savas dzīves noslēpumu, atceroties, ka Viņš atdeva savu dzīvību par tevi, par mani, par mums visiem, un ka Viņam mēs visi, katrs no mums ir svarīgs.

Lai Vissvētākā Jaunava Marija palīdz mums atrast Jēzū to, kas ir būtisks mūsu dzīvei.

22 aprīlis 2024, 09:37

Antifona Regina Coeli (vai Regina Caeli) ir viena no četrām mariāniskajām antifonām (pārējās ir Alma Redemptoris Mater, Ave Regina Coelorum un Salve Regina).
1742. gadā pāvests Benedikts XIV noteica, lai Lieldienu laikā tā, stāvot kājās, tiktu skaitīta lūgšanas “Kunga eņģelis” vietā, kā uzvaras pār nāvi apliecinājumu. Šo lūgšanu skaita no Lieldienu svētdienas līdz Vasarsvētkiem.
Šī antifona, līdzīgi kā “Kunga eņģelis”, tiek skaitīta trīs reizes dienā: rītā, pusdienlaikā un vakarā, tādā veidā veltot dienu Dievam un Marijai.
Šī senā antifona, saskaņā ar tautas dievbījību, varēja rasties VI vai X gadsimtā. Dokumentos tā pieminēta XIII gadsimta pirmajā pusē, kad tika ietverta franciskāņu breviārā. Lūgšana sastāv no četriem īsiem teikumiem, no kuriem katrs noslēdzas ar Alleluja. Tā ir lūgšana, ar kuru ticīgie vēršas pie Jaunavas Marijas, Debesu Karalienes, lai kopā ar viņu priecātos par Kristus augšāmcelšanos.
2015. gada 6. aprīlī, nākamajā dienā pēc Lieldienām, apcerē pirms lūgšanas Regina Coeli pāvests Francisks skaidroja, kādai ir jābūt mūsu sirds nostājai šīs lūgšanas laikā:
“... mēs vēršamies pie Marijas, aicinot viņu priecāties, jo Tas, ko viņa nesa savā klēpī, ir augšāmcēlies, kā bija apsolījis, un mēs paļaujamies Viņa aizbildniecībai. Patiesībā mūsu prieks ir Marijas prieka atspulgs, jo viņa ir tā, kas ar ticību sargāja un sargā Jēzus noslēpumu. Skaitīsim šo lūgšanu ar bērna sirdi, kuri ir laimīgi, jo viņu Māte ir laimīga”.

Pēdējie 'Kunga eņģelis'

Lasīt visu >