Pāvests aicina nepakļauties bailēm un negatīviem scenārijiem
Silvija Krivteža - Vatikāns
Vēstulē Svētais tēvs pauž prieku par Kristus augšāmcelšanos un ieskicē laiku, kāds sekos pēc Covid-19 slimības izraisītās krīzes.
Pāvests raksta par Jēzus tikšanās ar pirmajiem savas augšāmcelšanās notikuma lieciniekiem nozīmi. Kristus viņu skumjas pārvērš priekā, izmisumu cerībā un dāvā iepriecinājumu ciešanās. Šodien arī mēs dzīvojam sāpju un neziņas laikā, kas liek uzdot jautājumu: "Kas novels kapakmeni?" (Mk 16,3). Kā izdzīvot šo smago laiku, dīvaino situāciju, kas mūs pāraug? Sievietes, par kurām lasām Evaņģēlijā, nepakļāvās baiļu paralīzei, lai arī viņas nezināja, kas ir noticis ar Jēzu. Viņas centās pārvarēt visus šķēršļus, lai būtu tuvāk savam Kungam, lai ar smaržzālēm iesvaidītu Viņa mirušo miesu. "Covid-19 pandēmijas laikā – raksta Francisks – mēs redzam cik daudz cilvēku veic svaidīšanas darbu, rūpējoties par slimniekiem, mierinot viņus un viņu tuviniekus, cenšoties atvieglot viņu ciešanas".
Šo svaidīšanas darbu pašaizliedzīgi veic ārsti, medicīnas personāls, apkopējas, kārtības sargi, veikala darbinieki, policisti, sabiedriskā transporta vadītāji, brīvprātīgie, priesteri, konsekrētās personas, vecvecāki, skolotāji un daudzi citi, kuri cenšas ikdienā ienest cerību, mieru un prieku. Jēzus miesas svaidīšana, ko veica sievietes, nebija Viņa nāvei, bet dzīvībai. Darbīgā mīlestība padarīja viņas par Augšāmceltā Jēzus svaidītām personām, skaidro Francisks.
"Katru reizi, kad mēs pārdomājam Kunga ciešanas, kad ciešam kopā ar saviem brāļiem, kad rūpējamies par viņiem, tad dzirdam priecīgo vēsti: "Kristus ir augšāmcēlies!" Mēs neesam vieni, Kungs iet pirms mums, novācot no ceļa akmeņus, kas mūs var kavēt iet uz priekšu", vēstulē raksta pāvests. Viņš skaidro, ka dzīvība, kas tika nonāvēta pie krusta, ir augšāmcēlusies. Tā ir mūsu cerība, kuru neviens mums nevar ne atņemt, ne apklusināt. "Visa mūsu dzīve, kalpošana un žēlsirdības darbi, kurus veicam šajā laikā, nesīs uzvaru," – pārliecību pauž Svētais tēvs.
Francisks norāda, ka Covid-19 pandēmijas laikā mēs esam iemācījušies, ka neviens nevar izglābties ar pašu spēkiem. Mums vajadzīgs Kunga Gars, kas atver horizontus, stiprina mūsos radošumu, atjauno vienotību un palīdz apzināties, ka mēs visi esam liela un svarīga uzdevuma priekšā. Šis laiks mudina mūs uz jaunu žēlsirdības iztēli, lai atmestu vecās shēmas, domāšanas veidus un struktūras. "Es iesaku veidot kustību, kas būtu spējīga visu darīt jaunu" (Apd 21,5), citējot Apustuļu darbu grāmatu, raksta pāvests.
Mums jāapvieno visa cilvēku ģimene, cenšoties panākt līdzsvarotu un integrālu attīstību. Katra atsevišķa cilvēka rīcība ietekmē citu cilvēku dzīvi, jo viss savā starpā ir saistīts. Svētais tēvs norāda, ja mēs būsim vienoti un darbosimies kopā, tad arī saskaroties ar citām epidēmijām, kas nomoka cilvēci, mēs varēsim sniegt konkrētu ieguldījumu to pārvarēšanā.
Vēstulē pāvests jautā, vai mēs uzņemsimies atbildību bada un nabadzības priekšā, kas skar tik daudzus cilvēkus, zinot, ka pārtikas pietiek visiem? Vai mēs joprojām novērsīsim skatienu uz citu pusi un klusēsim karu un vardarbības priekšā, ko izraisa cilvēku tieksme pēc kundzības, slavas un varas? Vai mēs būsim gatavi mainīt savu dzīvestilu, kas tik daudzus cilvēkus iedzen nabadzībā, kā arī sniegt pieticīgākas un cilvēcīgākas dzīves piemēru? Vai mēs kā starptautiska kopiena spēsim veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai apturētu apkārtējās vides iznīcināšanu? Vai pakļausimies vienaldzības globalizācijai, kas nopietni apdraudēt cilvēci?
Vienīgās zāles ir taisnīguma, mīlestības un solidaritātes pretinde. "Nebaidīsimies veidot mīlestības civilizāciju, lai pārvarētu ciešanas un bailes, skumjas un mazdūšību, pasivitāti un nogurumu. Nepakļausimies bailēm un negatīviem scenārijiem. Mīlestības civilizācija tiek celta katru stundu, katru dienu, nepārtraukti. Tam ir nepieciešama mana un tava apņemšanās," vēstulē raksta pāvests Francisks.