Siksta kapela: konklāvs un māksla
Silvija Krivteža - Vatikāns
«1483. gada 15. augustā iesvētītā kapela nav tikai slavena mākslas dārgumu krātuve, tā pirmām kārtām lūgšanas un meditācijas vieta,» preses konferencē, kas notika īsi pirms konklāva atklāšanas, sacīja Vatikāna muzeju direktore Barbara Jatta. Siksta kapelas centrālā siena aiz altāra, ko Mikelandželo apgleznojis laikā no 1536. līdz 1541. gadam, pārņem skatītāju ar savu mērogu un emocionālo piesātinātību. Freskās attēlotas ainas un tēli no Radīšanas grāmatas.
Mikelandželo freska «Pastarā tiesa» ir teoloģisks stāsts, kas izteikts mākslinieciskā formā. Barbara Jatta uzsvēra, ka šī stāsta centrā ir «parūzija» – Kristus otrās atnākšanas un pastarās tiesas aina, kurā izzūd laika un vēstures robežas. Kapelas griesti saglabā tādu pašu māksliniecisko un teoloģisko spēku kā altāra sienas monumentālais gleznojums. «Katra detaļa, sākot no Ādama radīšanas līdz «gaismas atdalīšanai no tumsas», skaidroja Barbara Jatta, «atgādina arī kardinālu misijas galveno mērķi: vadīt Baznīcu dievišķās radīšanas aizgādībā, apzinoties viņiem uzticētās misijas diženumu.»
Siksta kapelas griesti ir «ķermeņu un kustību simfonija», kur monumentālas figūras it kā izaicina gravitāciju», un pati glezna kļūst par tiltu starp šīs zemes dzīvi un mūžību. Tam, viņasprāt, vajadzētu stiprināt kardinālu garu, kuri piedalās jaunā pāvesta ievēlēšanā. Barbara Jatta uzsvēra, ka kapelas uztvere būtu nepilnīga bez Botičelli, Perudžino un citu 15. gadsimta Itālijas renesanses mākslinieku freskām. Īpaši svarīga ir freska «Atslēgu pasniegšana apustulim Pēterim», kas šodien iegūst īpašu svinīgumu un dziļu nozīmi.
