Pāvests: Mēs ar lielu cerību raugāmies uz Āfriku
Silvija Krivteža - Vatikāns
Globālā izglītības pakta, kura daļa ir arī Āfrikas projekts, mērķus 2019. gada septembrī definēja Svētais tēvs, sakot, ka izglītībai ir jākļūst par realitāti, ņemot vērā konkrētās teritorijas vajadzības. Romas bīskaps savā uzrunā uzsvēra izglītības kopienas aspektu, kas vienmēr ir bijis Āfrikas pedagoģiskās tradīcijas sastāvdaļa: "Lai izglītotu bērnu, ir nepieciešams vesels ciems. Āfrikas izglītības paktam būtu jāveicina ne tikai kopienas "horizontālā" attiecību dimensija, bet arī jāpievērš uzmanība citai, tikpat senajai, "vertikālajai" dimensijai - attiecībām ar Dievu," viņš piebilda.
"Dažas Āfrikas tautas, kā zināms, nonāca pie monoteisma koncepcijas daudz agrāk nekā citas civilizācijas. Pēc tam Āfrika ar lielu entuziasmu pieņēma kristietības sludināšanu, un tagad tā ir kontinents, kurā kristiešu un katoļu skaits ir visvairāk pieaudzis," uzsvēra Svētais tēvs.
Uzrunājot Āfrikas bīskapus un priesterus, pāvests sacīja: "Jūs, brāļi, esat visjaunākā kontinenta mācītāji, un jūsu visdārgākā vērtība ir jaunatne. Kad es tikos ar Āfrikas universitāšu studentiem, mani pārsteidza šo jauniešu intelekta līmenis, viņu gudrība, viņu vērīgais skatiens. Es aicinu jūs ieklausīties viņu balsī un idejās, izvairoties no autoritārisma: arī caur viņiem runā Svētais Gars, un es esmu pārliecināts, ka viņi var piedāvāt skaistas un pārsteidzošas lietas."
Pēc masu izglītības politikas, kas bija raksturīga pirmajām postkoloniālisma desmitgadēm, ir pienācis laiks sadarboties ar vietējām varas iestādēm, lai paaugstinātu izglītības līmeni. "Mēs ar lielu cerību raugāmies uz Āfriku, jo tajā ir viss, kas vajadzīgs cilvēka cienīgai nākotnei," turpināja pāvests, atzīmējot Āfrikas tradicionālās izglītības vērtības. Viesmīlība, sirsnība un solidaritāte pilnībā atbilst izglītības pakta principiem.
Svētais tēvs norādīja, ka Āfrikas Izglītības pakta organizatori var smelties iedvesmu no daudzu savu filozofu un pedagogu, misionāru un valstsvīru mantojuma. Viņu vidū ir Nelsons Mandela, kurš savā aparteīda apspiestajā valstī atjaunoja vienotību starp rasēm ar izlīguma un izglītības palīdzību. Pāvests pieminēja arī citu lielu valstsvīru, Dieva kalpu Džūliusu Njerere, kurš veidoja izglītības politiku tautiešu attīstībai neatkarīgi no viņu ekonomiskajiem vai sociālajiem apstākļiem. "Viņu atbalstīja katoļu ticība. Viņš atzina, ka bez Euharistijas viņš nebūtu spējis veikt savu darbu."
"Jaunais Āfrikas pakts nāk no divām lielām saknēm: tradicionālās kultūras un kristīgās ticības," - uzrunas noslēgumā uzsvēra Svētais tēvs.
