Pāvests nodod Atēnu arhibīskapam trīs artefaktus no Vatikāna muzejiem
Inese Šteinerte - Vatikāns
“Tā ir konkrēta zīme, kas liecina par patiesu vēlēšanos turpināt ekumenisko Patiesības apliecināšanas ceļu,” Franciska lēmumu komentē Svētā Krēsla preses dienests.
Partenona fragmenti vairākus gadsimtus glabājās Vatikāna muzejos un tos varēja aplūkot miljoniem apmeklētāju no visas pasaules. Romā tie nezināmā veidā nokļuva XIX gadsimtā un tika iekļauti Gregoriāniskā muzeja laikmetīgās mākslas kolekcijā, kuru atklāja pāvests Gregors XVI. Marmora skulptūras bija daļa no Partenona rotājumiem. Partenons tika uzbūvēts laikā no 447. līdz 432. gadam pirms Kristus.
Viens no artefaktiem – zirga galva, kura rotāja šīs svētnīcas Rietumu frontonu, varēja būt daļa no četru zirgu kompozīcijas, kuri vilka kaujas ratus ar dievieti Atēnu tajos. Šai kompozīcijā tika attēlots Atēnas strīds ar Poseidonu par to, kurš valdīs pār Atiku.
Otrs fragments – zēna galva ar paplāti, iespējams, nesot dievietei votīvdāvanas – maizes klaipus, svinīgas procesijas laikā Panafinejā – visnozīmīgākajos svētkos senajās Atēnās. Šis marmora tēls visdrīzāk bija daļa no rotājuma vissvētākajā svētnīcas daļā blakus Fīdija veidotajai Atēnas statujai.
Trešais artefakts, ko Francisks nodos Atēnu arhibīskapam, ir bārdaina vīrieša galva. Tā, iespējams, atradās Partenona dienvidu daļā, kur bija attēlota lapitu cīņa ar kentauriem.
Pirms gada Atēnu arhibīskaps Hieronīms II un pāvests Francisks tikās Svētā tēva vizītes laikā Kiprā un Grieķijā. Abi Baznīcu vadītāji apstiprināja vēlēšanos turpināt iet miera un brālīguma ceļu. Romas bīskaps atzina kļūdas, ko vēstures gaitā pieļāvusi Katoliskā Baznīca un aicināja atgūt vienotību un kopā sniegt ticamu kristīgo liecību pasaulei.