Andrea Tornielli: Vai šobrīd Ukrainā var saskatīt cerības sēklas?
Inese Šteinerte - Vatikāns
“Pēc sešiem mēnešiem, kuros esam redzējuši šokējošus attēlus, kas liecina par nāvi un destrukciju, ko ir nesuši modernie bruņojuma līdzekļi, nedrīkstam pierast pie tā, kas notiek,” lasām redaktora slejā.
Kā izceļ Tornielli, “pāvesta balss nekad nav trūcis, lai apliecinātu solidaritāti tiem, kam ir uzbrukts un tiem, kuri cieš kara sekas, kā arī, lai pamudinātu iesaistīto nāciju vadītājus meklēt mieru sarunu ceļā. Pusgada laikā, kopš Eiropas sirdī norisinās karš starp divām nācijām, ir izveidojusies traģiska bilance. Tie ir masu kapi, miruši un sakropļoti bērni, ukraiņu un krievu mātes, kuras apraud savus jauniņos, frontē mirušos dēlus, miljoniem izkaisīto, risks pazaudēt ražu un vides postījumi. Žurnālists norāda, kas tas viss liecina par valstu valdītāju un starptautisko organizāciju nespēju drosmīgi un radoši piemērot to, ko pāvests sauc par “miera shēmu”.
“Daudzi, diemžēl, turpina spriest saskaņā ar “kara shēmu”, un par vienīgo praktisko atbildi uzskata veco militāro alianšu stiprināšanu un bruņošanās sacensību,” raksta Tornielli. Viņš brīdina, ka pasaule, ko jau tā iezīmē daudzie kari, kas sastāda Trešā Pasaules kara fragmentus, kā to vairākkārt ir pieminējis pāvests Francisks, turpina slīgt jaunā aukstajā karā, nemaz jau nerunājot par smagajām sekām uz ekonomiku un enerģētiku, kurām īsāku, vai ilgāku laiku būs pakļautas daudzas zemes.
Vai šai panorāmā var saskatīt cerības sēklas? Vatikāna Radio redakcionālā darba vadītājs apliecina, ka ir iespējams. Par cerības sēklu viņš nosauc daudzo cilvēku dāsnumu, kuri ir atvēruši durvis ukraiņu bēgļiem, personīgi veduši palīdzības priekšmetus, iesaistījušies humanitārajās iniciatīvās, neļaujot sevi uzvarēt “vienaldzības globalizācijai”.
Kā vēl vienu cerības sēklu žurnālists Tornielli nosauc organizācijas, apvienības un grupas, kuras ir iesaistījušās miera, dialoga, sarunu veicināšanā, dažkārt uzņemoties arī personīgu risku, lai apmeklētu kara plosīto Ukrainu. Cerību Tornielli skatījumā, vieš arī aizvien augošā apziņa par to, ka ir jāaptur asinsizliešana caur pamieru un vienošanos. Šī apziņa vairāk izplatās vienkāršās tautas vidū, nekā politiskajos vadītājos.
“Ja jaunu konfliktu gadījumā tiks pielietotas vecās shēmas tā vietā, lai pacenstos veidot jaunu sadzīvošanu starp tautām, tad cilvēces liktenis, diemžēl, var tikt iezīmēts,” brīdina Vatikāna mediju pārstāvis. Raksta noslēgumā Andrea Tornielli piemin vēl vienu cerības sēklu, kas ticīgam cilvēkam ir pirmā un vissvarīgākā. “Tas, kurš tic, zina, ka kari izceļas cilvēka sirdī, ka Dievs var iejaukties vēsturē un, ka lūgšana, jo īpaši, pazemīgo, vienkāršo, cietošo cilvēku lūgšana, var izmainīt cilvēces likteņus,” noslēgumā teikts redaktora slejā.