Mūžībā devies kardināls Klaudio Hjummes
Silvija Krivteža - Vatikāns
Klaudio Hjummes dzimis 1934. gada 8. augustā Montenegro, Brazīlijas dienvidos, vācu emigrantu ģimenē. 1952. gada 1. februārī iestājies Franciskāņu Mazo brāļu ordenī. 1958. gada 3. augustā iesvētīts par priesteri. Gadu vēlāk devies uz Romu, lai studētu Pontifikālajā Antonianum universitātē. Atgriezies Brazīlijā, viņš strādājis dažādās draudzēs un semināros. 1968. gadā atkal dodas uz Eiropu, lai turpinātu studijas Pasaules Baznīcu Padomes ekumeniskajā institūtā, kas atrodas Bozē, netālu no Ženēvas. Laikā no 1969. līdz 1972. gadam veicis vieslektora pienākumus Porto Alegre Katoļu universitātē. Bijis Latīņamerikas Franciskāņu padomes vadītājs.
1975. gada 22. martā pāvests Pāvils VI nominēja 40 gadus veco franciskāņu brāli Klaudio Hjummes par Santandrē diecēzes palīgbīskapu. Tolaik diecēzes galvaspilsētā, kas bija nozīmīgs rūpniecības centrs, valdīja sociālās un politiskās nesaskaņas starp strādniekiem, darba devējiem un militāro huntu. Jaunais bīskaps, kurš par sava kalpojuma moto bija izvēlējies vārdus: “Mēs visi esam brāļi”, centies rast ticīgo kopienas problēmu risinājumus. Palīdzējis izveidot strādnieku arodbiedrības un atbalstījis viņu streikus, atļāvis dievnamos rīkot strādnieku tikšanās, aizstāvējis huntas vajātos cilvēkus. Viens no tādiem bija Luizs Ignacio Lula da Silva – vēlākais Brazīlijas prezidents.
Brazīlijas Bīskapu konferences ietvaros Klaudio Hjummes vadījis pastorālo padomi darba jautājumos. Dedzīgi aizstāvējis cilvēka cieņu un tiesības, rūpējies par nabadzīgajiem. Santandrē diecēzi Hjummes vadījis 21 gadu. 1996. gada 29. maijā pāvests Jānis Pāvils II nominēja viņu par Fortalezas arhibīskapu, bet divus gadus vēlāk par Sanpaulu arhibīskapu. 2001. gada 21. februārī arhibīskaps Klaudio Hjummes tika uzņemts Kardinālu kolēģijā.
Kardināls Hjummes piedalījies vairākās Bīskapu sinodēs un citos svarīgos pasākumos. Bijis viens no Vispasaules ģimeņu tikšanās organizatoriem, kas norisinājās 1997. gada oktobrī Riodežaneiro. 2002. gada februārī vadījis Gavēņa rekolekcijas pāvestam un Romas kūrijas darbiniekiem. 2019. gadā nominēts par Amazones reģiona Bīskapu sinodes ģenerālsekretāru.
Pēc kardināla Klaudio Hjummes nāves Kardinālu kolēģijā ir 207 kardināli, no kuriem 116 balsstiesīgi.
