Pāvests Labā Gana svētdienā: klausīt, pazīt un sekot Kristum
Silvija Krivteža - Vatikāns
Jēzus lieto trīs darbības vārdus: «Manas avis klausa manai balsij. Es tās pazīstu un tās man seko». Pāvests skaidroja vārdu klausīt, pazīt un sekot nozīmi. Avis klausa gana balsij. Francisks uzsvēra, ka iniciatīva vienmēr nāk no Kunga, viss savu sākumu rod Viņa žēlastībā. Kungs aicina mūs būt vienotiem ar Viņu. Pāvests skaidroja, ka vārds klausīt izsaka arī gatavību veltīt laiku sarunai, dialogam. Šodien mēs esam ierauti vārdu straumē, kas liek steigā izteikt savas domas, pieņemt lēmumus. Cik grūti ir klausīties! Cik grūti ir klausīties ģimenē, skolā, darbavietā, arī baznīcā. Bet Kungs vēlas, lai mēs klausītos. Viņš ir Tēva Vārds, bet kristietis ir dēls, kas klausās, kas ir aicināts dzīvot un sludināt Dieva Vārdu. Uzdosim sev jautājumu: vai mēs esam bērni, kas klausās, vai cenšamies atrast laiku Dieva Vārdam, vai veltam laiku un uzmanību saviem brāļiem un māsām? – aicināja pāvests. Kungs klausās tad, kad mēs lūdzamies, kad paļaujamies uz Viņu, kad Viņu piesaucam.
Klausīšana Jēzus balsij kļūst par ceļu, pa kuru ejot, mēs atklājam, ka Viņš mūs pazīst, ka mēs neesam Viņam sveši. Lūk, otrais darbības vārds, kas attiecas uz Labo ganu: Viņš pazīst savas avis. Bībelē vārds pazīt tiek tulkots ar vārdu mīlēt. Tas nozīmē, ka Kungs, ieskatoties mūsu dvēseles dziļumos, vēl mums labu, mūs mīl. Ja mēs Viņu klausāmies, tad atklāsim, ka Kungs mūs mīl. Un tad mūsu attiecības ar Viņu vairs nebūs bezpersoniskas, vēsas un ārišķīgas. Jēzus meklē cilvēcisku draudzību, uzticību, tuvību. Viņš vēlas dāvāt mums jaunas un brīnišķīgas spējas – vienmēr apzināties, ka mēs esam Viņa mīlēti un nekad neesam atstāti vieni. Esot kopā ar Labo ganu, mēs izdzīvojam to, kas teikts 23. psalmā: «Pat ja es staigāšu tumšā nāves ielejā, es nebīšos ļaunumu, jo tu esi pie manis» (Ps 23,4). Tas attiecas īpaši ciešanu, grūtību, krīzes laikā. Kungs mūs vada, atbalsta un iet kopā. Šādās situācijās mēs spējam atklāt, ka Kungs mūs pazīst un mīl. Tāpēc šodien jautāsim sev: vai es cenšos pazīt Kungu? Vai savā dzīvē atvēlu Viņam vietu, vai nesu Viņa priekšā to, kas ir mana dzīve? Un pēc tik daudzām reizēm, kad esam piedzīvojuši Viņa tuvību, Viņa žēlsirdību, Viņa maigumu, kādas ir manas domas par Viņu? Vai es joprojām uzskatu, ka Dievs ir tāls un nesasniedzams, vienaldzīgs pret manu dzīvi, vai es pazīstu Viņu kā Labo ganu, kurš mani pazīst un mīl?
Visbeidzot trešais darbības vārds: avis klausa, atpazīst balsi un seko savam ganam. Un tas, kurš seko Kristum, ko viņš dara? Viņš iet tur, kur iet Jēzus, iet pa to pašu ceļu, tajā pašā virzienā, lai meklētu tos, kuri ir nomaldījušies (sal Lk 15,4). Viņš interesējas par tiem, kuri ir tālu, mierina tos, kuri cieš, raud kopā ar noskumušajiem, pasniedz roku tuvākajam, paņem viņu uz saviem pleciem. Un es? Vai es atļauju Jēzum sevi mīlēt, vai es sekoju Viņam? – jautāja pāvests. Lai Vissvētākā Jaunava Marija palīdz mums klausīt Kristum, aizvien vairāk iepazīt un sekot Viņam, ejot pazemīgas kalpošanas ceļu, uzrunas noslēgumā teica Francisks.
