Pāvestu un Svētā Krēsla nostāja pret kodoldraudiem

Jānis Evertovskis - Vatikāns

Runājot par minēto līgumu, Francisks 2021. gadā norādīja, ka tas ir pirmais juridiski saistošs starptautisks dokuments, ar kuru nepārprotami tiek aizliegti šādi ieroči. Šo ieroču izmantošana ir destruktīva. Ar tiem īsā laikā tiek nogalināts liels skaits cilvēku un uz ilgu laiku tiek iznīcināta vide. “Es ļoti iesaku visām valstīm un visiem cilvēkiem apņēmīgi strādāt pie tā, lai radītu piemērotus apstākļus pasaulei bez kodolieročiem, turpinātu veicināt mieru un daudzpusēju sadarbību, kas cilvēcei šodien ir tik ļoti nepieciešams”, sacīja pāvests.

Francisks savās uzrunās ir vairākkārt nostājies pret kodolieročiem. “Mūsu atbildei kodolieroču draudiem jābūt kolektīvai un saskaņotai”, viņš sacīja, 2019. gadā apmeklējot Nagasaki Japānā. “Mūsdienu pasaulē, kurā miljoni bērnu un ģimeņu dzīvo necilvēcīgos apstākļos, naudas un līdzekļu izmantošana aizvien iznīcinošāku ieroču ražošanai, modernizēšanai un pārdošanai ir atklāts noziegums, kas sauc uz debesīm”, brīdināja pāvests. Savukārt uzstājoties Hirosimā, viņš atgādināja, ka atomenerģijas izmantošana karam ir tikpat amorāla, cik amorāla ir atomieroču glabāšana. Francisks aicināja cilvēci nolikt ieročus arī 2020. gada augustā, Hirosimas bombardēšanas 75. gadskārtā. Vēstulē šīs pilsētas pārvaldniekam viņš rakstīja: “Nekad vēl nav bijis tik skaidrs, ka, lai uzplauktu miers, visiem cilvēkiem ir jānoliek kara ieroči, jo īpaši visspēcīgākie un visdestruktīvākie no visiem ieročiem, proti, atomieroči, kas var izkropļot un sagraut veselas pilsētas, veselas valstis”.

Savu stingro nostāju pret kodolieročiem pauda arī pāvesta Franciska priekšgājēji. Benedikts XVI, apritot 50 gadiem kopš tika nodibināta ANO Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra, 2007. gada 29. jūlijā pieprasīja izbeigt bruņošanās sacensību un mudināja izmantot kodolenerģijas resursus tam, lai palīdzētu visnabadzīgākajiem. Aģentūras mērķis ir veicināt atomenerģijas izmantošanu miera, veselības un labklājības labā. Benedikts XVI sacīja: „Svētais Krēsls, kas pilnībā atzīst minētā organisma mērķus, ir tā loceklis kopš dibināšanas un turpina atbalstīt tā darbību. Pēdējo 50 gadu laikā notikušās izmaiņas labi parāda, ka ir nepieciešams steidzami aktīvi rīkoties, lai tiktu pielikts punkts atomieroču vairošanai, nepieciešams sekmēt pakāpenisku un saskaņotu kodolatbruņošanos, kā arī veicināt kodolenerģijas mierīgu un drošu izmantošanu autentiskas attīstības labā, respektējot apkārtējo vidi un ņemot vērā trūcīgākās tautas”.

Svētais Jānis Pāvils II, 1981. gada 25. februārī tiekoties ar zinātniekiem un pārstāvjiem no ANO universitātes Hirosimā, sacīja: “Mūsu nākotne uz šīs planētas, kas ir pakļauta kodoliznīcināšanas riskam, ir atkarīga tikai no viena faktora – no cilvēces morālās atgriešanās. Pašreizējā vēsturiskajā brīdī ir jānotiek vispārējai visu labas gribas vīriešu un sieviešu mobilizācijai. Cilvēce ir aicināta spert tālāku soli uz priekšu, soli pretī civilizācijai un gudrībai”.

Pāvests Pāvils VI savā vēsturiskajā uzrunā Apvienotajām Nācijām 1965. gada 4. oktobrī uzstājīgi sauca:

Savukārt vēstījumā 1978. gadā Ņujorkā notiekošās Apvienoto Nāciju sanāksmes dalībniekiem viņš rakstīja: “Kodolbruņošanās ir visbiedējošākais drauds cilvēcei. Lai gan mēs augstu vērtējam līdz šim šajā sektorā īstenotās iniciatīvas, mēs varam tikai mudināt ikvienu un jo īpaši valstis, kuras par tām ir visvairāk atbildīgas, turpināt tās un paplašināt, paturot kā galīgo mērķi pilnīgu kodolarsenāla likvidēšanu”.

Jānis XXIII dažas dienas pirms Vatikāna II koncila atklāšanas, 1962. gada 25. oktobrī, kad pasaule atradās uz kodolkara sliekšņa, sauca: “Draudoši mākoņi atkal aizsedz starptautisko apvārsni un sēj bailes miljoniem ģimeņu. (…) Šajā sakarā mēs atgādinām to cilvēku smagos pienākumus, kuru rokās ir vara. Un mēs piebilstam: ‘Turot roku uz sirds, lai viņi ieklausās ciešanu pilnajā saucienā, kas no visām zemes malām, sākot ar nevainīgiem bērniem un beidzot ar veciem ļaudīm, no atsevišķiem cilvēkiem un kopienām paceļas uz debesīm: Mieru! Mieru!’ Mēs šodien atjaunojam šo svinīgo lūgumu. Mēs lūdzam visas valdības nepalikt kurliem pret šo cilvēces saucienu. Lai viņi dara visu, kas ir viņu spēkos, lai saglabātu mieru. Tādā veidā viņi pasargās pasauli no kara šausmām, kuru briesmīgās sekas nevar paredzēt”.

Atgriežoties pie minētās Vienošanās par kodolieroču aizliegšanu, kas stājās spēkā 2021. gada 22. janvārī, jāatgādina, kāda bija Svētā Krēsla loma šī līguma tapšanas procesā. “Mieru un starptautisko drošību nevar balstīt uz savstarpējas iznīcināšanas draudiem”, sacīja Svētā Krēsla sekretārs attiecībām ar valstīm, arhibīskaps Pols Ričards Galagers.

Viņš pastāstīja, ka līdz Vienošanās par kodolieroču aizliegumu pieņemšanai 2017. gadā nebija neviena starptautiska juridiska instrumenta, kas šādus ieročus skaidri aizliegtu. Tas tapa, pateicoties Apvienoto Nāciju Organizācijas iniciatīvai. Svētais Krēsls bija viens no pirmajiem, kas to parakstīja un ratificēja, apzinoties, ka mieru un drošību var garantēt nevis ar kodolieročiem, bet ar dialogu un multilaterālismu.

Vatikāna “ārlietu ministrs” norādīja, ka minētās vienošanās galvenais mērķis ir nepārprotama kodolieroču aizliegšana, iekļaujot tos vienā kategorijā ar citiem masu iznīcināšanas ieročiem, piemēram, ķīmiskajiem un bioloģiskajiem ieročiem, kuri jau ir aizliegti. Šo ieroču izmantošana ir destruktīva. Ar tiem īsā laikā var nogalināt lielu skaitu cilvēku un nodarīt neatgriezenisku kaitējumu ekosistēmai pat vairāku simtu kilometru rādiusā.

Ne tikai iespējamā kodolieroču izmantošana, bet arī to ražošana un glabāšana ir jāuzskata par draudu un ļaunumu. Tā ir amorāla rīcība – uzsvēra arhibīskaps Galagers, atsaucoties uz pāvesta Franciska 2019. gadā Hirosimā teikto. Mieru un starptautisko drošību nevar balstīt uz savstarpējas jeb visa pilnīgas iznīcināšanas draudiem, ne uz spēka līdzsvara uzturēšanu vai attiecību regulēšanu, kur "likuma spēks" tiktu aizstāts ar "spēka likumu". Mieru un drošību jāveido uz dialoga, solidaritātes, taisnīguma, integrālās humānās attīstības, fundamentālo cilvēktiesību ievērošanas, radītā aizsardzības, izglītības un veselības aprūpes sistēmu attīstīšanas un uzticēšanās starp tautām veicināšanas bāzes.