Svētā Mise par mieru Ukrainā. Lūgšana var ietekmēt visbezcerīgākās situācijas
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Kardināls Parolins atgādināja, ka ar lūgšanu var ietekmēt cilvēciski pat visbezcerīgākās situācijas. “Mēs esam šovakar šeit”, sacīja kardināls, “lai izlūgtu no Dieva miera dāvanu Ukrainai un lai lūgtu Viņam palīdzēt katram labas gribas cilvēkam būt par miera veicinātāju”. “Svētīgi miera nesēji, jo viņi tiks saukti par Dieva bērniem”, lasām Kalna svētībās.
Citējot pāvesta Franciska 6. martā pēc lūgšanas “Kunga eņģelis” teiktos vārdus, Vatikāna valsts sekretārs atgādināja, ka “runa nav tikai par militāru operāciju, bet – par karu, kas sēj nāvi, iznīcību un ciešanas”. Tas ir konflikts, ko var reāli uzveikt tikai ar lūgšanu un miera centieniem.
“Ja mēs esam šeit, lai lūgtos par mieru”, viņš turpināja, “tad to darām tāpēc, ka esam pārliecināti, ka lūgšana nekad nav nederīga, ka lūgšana var ietekmēt cilvēciski pat visbezcerīgākās situācijas, un jo īpaši – lūgšana var izmainīt sirdis un prātus, kā to Kungs apsolīja pravieša Ezehiela grāmatā: «Es jums došu jaunu sirdi un došu jaunu garu, un atņemšu to akmens sirdi no jūsu miesām un došu jums miesīgu sirdi» (36, 26)”.
Kardināls mudināja diplomātus ļaut sevi apgaismot Dieva Vārdam un atzīt, ka Dieva godības ceļš ved caur krustu, kamēr ļaužu godība ir pavisam kas cits. Runa ir par pasaulīgo panākumu un varas meklēšanu. Ap šīm divām godības uztverēm grozās visas pasaules vēsture. Viena ir godība, kas, neraugoties uz šķietamiem panākumiem, ved nāvē, tukšumā un nebūtībā; otrā, kas šķietami saistās ar sakāvi un zaudējumu, ved uz augšāmcelšanos un dzīvību. Per crucem ad lucem – caur krustu pretī gaismai.
Turpinājumā kardināls Parolins uzdeva jautājumus, kuriem ikvienam būtu jāpievērš uzmanība. “Vai jūs nedomājat, brāļi un māsas, ka, ja mēs patiešām ievērotu Jēzus vārdus, tad visi konflikti zemes virsū maz pamazām izgaistu? Vai jūs nedomājat, ka ja mēs kaut drusku ieklausītos mūsu Kunga aicinājumā, apklustu ieroči, vēl jo vairāk, tos nemaz nevajadzētu ražot?” Dieva lielums pastāv tanī, ka Viņš kalpo. Miera, ko mums atklāj Dievs, pamatā ir tādas attiecības, kurās cilvēki nevis cits citu paverdzina un apkaro, bet kalpo – viņš skaidroja. Tās ir tādas attiecības, kas nes brīvību, ļauj kopā augt. Dievs mūs neapspiež, bet piepilda pasauli ar skaistumu un labestību. Viņš nes dzīvību un veicina mieru.
Atsaucoties uz Jāņa XXIII enciklikā Pacem in terris teikto, kardināls Parolins atgādināja, kādi ir galvenie miera veicināšanas nosacījumi. Tie ir sekojoši: cieņa pret patiesību, tiekšanās pēc taisnības, brālīga mīlestība un brīvība, kas izslēdz jebkādu apspiešanu. Miers ir Kunga atstātais mantojums – viņš turpināja. Pēdējo Vakariņu laikā, pirms atdot savu dzīvību pie krusta, lai katru cilvēku samierinātu ar savu Radītāju, Kungs Jēzus sacīja apustuļiem visiem mums: “Mieru es jums atstāju, savu mieru es jums dodu. Ne tā, kā pasaule dod, es jums dodu. Lai jūsu sirdis neuztraucas un nebīstas”.
Ja miers ir Kunga mantojums, tad Jēzus māceklim nekad nevajag zaudēt cerību – paskaidroja kardināls un aicināja visus ar plosītu sirdi vērsties pie Dieva par to, kas notiek Ukrainā. “Lai apklust ieroči! Dievs ir ar miera veicinātājiem, nevis ar tiem, kuri piekopj vardarbību!”, viņš sacīja, atkārtojot pāvesta vārdus. Homīlijas noslēgumā Vatikāna valsts sekretārs lūdzās: “Kungs Jēzu, Miera Karali, uzlūko savus bērnus, kuri sauc uz Tevi! Palīdzi mums veicināt mieru, sargā mūsu mēli no ļaunā un mūsu lūpas no meliem!”
Svētās Mises laikā, pēc homīlijas, izskanēja lūgšanas arī krievu, ukraiņu un poļu valodā. Krievu valodā ticīgie lūdzās par valstu vadītājiem, lai Kungs viņiem palīdz veicināt kopējo labumu un drosmīgi tiekties pēc saskaņas un miera. Ukraiņu valodā – par tiem, kuri cieš no kara, īpaši par kara upuriem un visiem ievainotajiem, par tiem, kuri pazaudēja savas mājas, par palikušajiem bez pajumtes, bērniem, sirmgalvjiem un vientuļajiem cilvēkiem, lai Kungs dāvā viņiem cerību un sniedz mierinājumu. Savukārt poļu valodā ticīgie lūdzās par visiem labas gribas cilvēkiem, kuri ir iesaistījušies miera un brālīgas savstarpējas sadzīvošanas labā, īpaši par tiem, kuri sniedz palīdzību bēgļiem.
