Vatikāns: dokuments par mācībām attālināti katoļu augstskolās
Jānis Evertovskis - Vatikāns
Dokumentā “Instrukcija tālmācības modalitāšu īstenošanai ekleziālajās universitātēs/fakultātēs” tiek sniegtas vadlīnijas attālinātai mācīšanai un attālinātām mācībām, saskaņā ar kurām jāvadās visām Baznīcas augstākās izglītības iestādēm visā pasaulē. Dokuments tika parakstīts jau 13. maijā – Kunga Debeskāpšanas svētkos, bet stāsies spēkā 2021.-2022. akadēmiskā gada sākumā. Tajā tiek skarti jautājumi par uzņemšanu, tālmācības kursiem, mācību maksu un stipendijām, kā arī par datu aizsardzību, tehnisko aprīkojumu, didaktiku un studentu sasniegumu vērtēšanu.
Instrukcijas pirmajā daļā tiek norādīts uz digitālās komunikācijas lielo ietekmi uz apmācību un izglītību un atgādināts, ka runa ir ne tikai par tehnoloģiskās inovācijas faktoru, bet arī par elementu, kas var dziļi pārveidot akadēmisko kultūru un pārrakstīt izglītības un mācīšanās procesu loģiku, kā arī formācijas mērķus. Tādēļ ir pašsaprotama arī Svētā Krēsla interese šajā ziņā. Patiesībā Katoliskās izglītības kongregācija jau pirms vairākiem gadiem atļāva dažiem augstākajiem reliģijas zinātņu institūtiem organizēt dažu priekšmetu pasniegšanu attālināti. Šāda atļauja tika dota, protams, ar noteiktiem nosacījumiem, jo, kā lasām šajā dokumentā, “katoliskā izglītība nekad nav vienkāršs intelektuālo zināšanu un kompetenču tālāknodošanas process”, bet tajā ietilpst personas integrālā formācija. Runa ir par dažādām dimensijām – intelektuālo, kultūras, garīgo dimensiju, ieskaitot, piemēram, arī kopienas dzīves, studentu savstarpējo attiecību un attiecību ar docētājiem, augstskolas administratīvo un pārējo personālu plāksni.
2018. gadā iznāca pāvesta Franciska apustuliskā konstitūcija Veritatis gaudium (Patiesības prieks) par ekleziālajām universitātēm un fakultātēm. Instrukcijā norādīts, ka saskaņā ar šo konstitūciju, ekleziālajām fakultātēm un universitātēm tagad ir iespēja ar šī dikastērija iepriekš dotu atļauju izstrādāt studiju programmas, paredzot, ka daļu no studiju kursiem var apgūt attālināti (sal. VG, Piemērošanas noteikumi, 33. pants, 2. paragrāfs).
Instrukcijas otrajā daļā tiek precizēti jau Veritatis gaudium skartie jautājumi un pievienoti “svarīgi ar dažiem tematiem saistīti aspekti”. Runa ir, piemēram, par informācijas tehnoloģiju attīstību, jaunām pedagoģiskajām metodēm, sadarbību internetā. Bez tam šajā daļā tiek precizēta arī terminoloģija. Tur norādīts, ka, lai iegūtu akadēmisko vai zinātnisko grādu, studentam ir jāizpilda nosacījumi, ko paredz fakultātes statūti, proti, viņam jābūt uzņemtam augstskolā, jāpabeidz studiju programmā norādītais studiju kurss un jāsakrāj vajadzīgie kredītpunkti, kā arī sekmīgi jānokārto attiecīgie eksāmeni.
Kas attiecas uz otro nosacījumu, dokumentā teikts, ka katrai fakultātei pienākas veidot studiju programmas, sekojot Veritatis gaudium sniegtajām vadlīnijām un neaizmirstot, ka “ekleziālās studijas nevar aprobežoties tikai ar zināšanu, profesionālās kompetences un pieredzes tālāknodošanu, bet tām jāuzņemas steidzamais uzdevums izstrādāt intelektuālus līdzekļus, kas spēj kalpot kā rīcības un domāšanas paradigmas un būtu noderīgi sludināšanai”. Vārdu sakot, “ekleziālās fakultātes studenta zinātniskais darbs neaprobežojas tikai ar studiju programmas izpildi”. Tā ietvarā “drīzāk ir jāpaplašina formācijas apvārsnis” ar piedalīšanos lekcijās un semināros, personīgām studijām un personīgo darbu, aktīvu līdzdalību, pētījumiem, pastorālo darbību. Tāpēc kongregācijas mudina visas ekleziālās augstskolas aizvien vairāk iedziļināties Veritatis gaudium novitātē, attiecīgi nodrošināties ar jaunajām tehnoloģijām un rūpēties gan par tehnisko, gan arī pedagoģisko kvalitāti. Vienlaikus dikastērijs iesaka pielikt lielākas pūles pie tā, lai sagatavotu docētājus pareizi izmantot jaunās pedagoģiskās metodes un didaktiskos instrumentus.
Instrukcijā par attālinātām mācībām ekleziālajās universitātēs un fakultātēs tiek uzsvērts, ka mācību procesā ir jāiekļauj gan klātienes nodarbības – piemēram, klasiskā lekcija ar studentu fizisko klātbūtni aulā -, gan tiešsaistes nodarbības. Tālmācībā nevajadzētu ignorēt tikšanās un saziņu arī klātienē. Dokumentā tiek minētas arī “ārkārtas sesijas”, kad studenti tiek sasaukti kopā, piemēram, iesākot vai noslēdzot kursu, kā arī individuālās tikšanās vai tikšanās nelielās grupās, lai noskaidrotu neskaidros jautājumus vai radušās šaubas.
Otrā daļa noslēdzas ar prasību nodrošināt tālmācības studentiem pieeju bibliotēkai un datu bankām. Trešā ir tīri normatīvā daļa, kurā, piemēram, ir izklāstīti kritēriji, pēc kādiem jāvadās, lai pielaistu studentus studiju programmām, vai aplūkoti kanoniskie un citi grādi, ko iegūst, pabeidzot studijas.
