Eiropas dienas svinības Romā
Jānis Evertovskis – Vatikāns.
Vienlaikus atzīmējot diplomātisko attiecību starp Latvijas Republiku un Svēto Krēslu nodibināšanas un starptautiskās de iure atzīšanas simtgadi, svinībās piedalījās Latvijas Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri un delegāciju. Euharistiju Svētā Jāņa Laterāna bazilikā celebrēja Romas diecēzes ģenerālvikārs, kardināls Andželo De Donatis. Viņš atgādināja, ka Eiropa attīstīsies tad, ja izies no sevis, un aicināja tās ļaudis būt radošiem.
Eiropas Savienības pilnvarotā vēstniece pie Svētā Krēsla Aleksandra Valkenburga, intervijā Vatikāna Radio jautāta, ko Eiropai konkrēti nozīmē šis aicinājums, atbildēja: “Radošums nozīmē arī solidaritāti. Mums kopā ir jāmeklē risinājumi problēmām, kas pastāv gan Eiropā, gan arī pasaulē. Ja runājam par Covid, tad mums vienmēr ir jāmeklē risinājumi kopā un jādomā arī par pārējām pasaules tautām”. Pieskaroties ikgadējām Eiropas dienas svinībām, Valkenburga atzina, ka mums, Eiropai, tā ir īpaša diena. Tā ir vienotības un solidaritātes diena. Mēs jau esam daudz izdarījuši, veikuši garu ceļu, taču mums ir jāturpina iet uz priekšu.
Pēc Euharistijas svinībām tās dalībnieki devās uz nepilnu kilometru attālo Santi Quattro Coronati baziliku, tādējādi atklājot “Iter Europaeum – Eiropas baznīcu ceļu Romā”. Diplomātisko attiecību starp Eiropas Savienību un Svēto Krēslu nodibināšanas 50. gadskārtā katra no Eiropas Savienības dalībvalstīm par savu īpašu pieturas vietu ir izvēlējusies kādu no Romas dievnamiem, kas saistās ar konkrētās valsts vēsturi vai vietējās kopienas klātbūtni. Latvija izvēlējās Četru svēto kronēto (Santi Quattro Coronati) baziliku, jo tā bija kardināla Julijana Vaivoda titulārbaznīca.
Šajā vietā sanākušos klātesošos uzrunāja Latvijas pilnvarotā vēstniece pie Svētā Krēsla Elita Kuzma un Valsts prezidents Egils Levits. Prezidents sacīja: “Rietumeiropeiskās piederības skaidra apzināšanās ļāva mums vieglāk pārdzīvot padomju okupācijas gadus un pirms 30 gadiem deva apņēmību atgūt savu brīvību. Mēs zinājām, ka mums būs atbalsts, jo arī Svētais Krēsls nekad nebija atzinis Latvijas padomju okupāciju par likumīgu”.
Egils Levits atsauca atmiņā arī svētā Jāņa Pāvila II un pāvesta Franciska vizītes Latvijā un pauda atzinību par draudzīgajām kristīgo konfesiju un valsts attiecībām. Viņš atgādināja, ka, pirms 30 gadiem atgūstot neatkarību, “Baznīca kļuva par vienu no galvenajiem mūsu tautas un valsts politiskās atmodas un neatkarības kustības balstiem”, un atzina, ka Baznīcai ir liela nozīme arī šodienas problēmu risināšanā. “Baznīca (…) varētu kalpot par morāles un iedvesmas avotu, kas mudina rīkoties pareizi”, sacīja Valsts prezidents.
Garīgās mūzikas koncertā uzstājās vokālā grupa Anima Solla Mārītes Puriņas vadībā. Tā atskaņoja Bruno Skultes, Leona Amoliņa, Riharda Dubras un citus skaņdarbus. “Tas ir neaprakstāms notikums dziedāt tieši tik svarīgā, tik skaistā un tik dievišķi piepildītā vietā”, sacīja viena no ansambļa dalībniecēm Mārīte Junita Apsīte. Grupas vadītāja Mārīte Puriņa pauda prieku par to, ka varēja dziedāt šeit, Romā. Viņa atzina, ka tā bija liela atbildības sajūta un reizē pagodinājums. “Mēs esam ļoti piepildītas, ar visu to, ko baznīca un šī vide mums dod”, viņa teica. Savukārt cita grupas dalībniece – Anna Rudzīte uzsvēra, ka viņām bija liels gods un prieks ne tikai par to, ka varēja šeit būt ar ļoti ievērojamām personām, bet arī par to, ka šajā brīnišķīgajā pasākumā varēja kalpot Dievam.
