Vatikāns: par atteikšanos potēties nekādas represijas nav paredzētas
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Minētā institūcija nāca klajā ar paziņojumu pēc tam, kad plašsaziņas līdzekļos parādījās Vatikāna valsts lietu Pontifikālās komisijas prezidenta 8. februārī parakstītā Dekrēta (nr. 398) kļūdainas interpretācijas. Medijos tika izplatīta maldīga informācija, sakot, ka Vatikāna darbinieki, kuri bez pamatota iemesla atteiksies no potēšanās pret Covid-19, pat varētu tikt atlaisti no darba.
Paziņojumā norādīts, ka dekrēts tika izdots ar mērķi “steidzami sniegt normatīvu atbildi jautājumā par primāro nepieciešamību aizsargāt Vatikāna darba kolektīva, pilsoņu un rezidentu veselību un garantēt viņu labsajūtu. Tātad, priekšnoteikums ir gan darbinieka individuāla, gan arī darba vides kolektīva aizsardzība situācijā, kas uzskatāma par globālu sanitārās krīzes situāciju. Noteikums īpaši attiecas uz visiem tiem pasākumiem, kuri ir vērsti uz ārkārtas situācijas, kas apdraud sabiedrības veselību, novēršanu, kontrolēšanu un risināšanu, un uz visiem instrumentiem, kas ļauj atbilstoši un proporcionāli reaģēt uz veselības apdraudējumu”.
Runājot par drošības pasākumiem, paziņojumā tiek norādīts, ka “noteiktos gadījumos potēšanās var tikt uzskatīta par nepieciešamu” – piemēram tiem, kuru darbība ir saistīta ar “sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kontaktiem ar trešajām personām, vai tur, kur var tikt apdraudēti pārējie darba kolektīva locekļi”. Tādā veidā brīvprātīgās līdzdalības vakcinācijas programmā kontekstā jāņem vērā, ka, eventuāli atsakoties no potēšanās, indivīds var pakļaut riskam sevi, citus un savu darba kolektīvu. “Šī iemesla dēļ, rūpējoties par kolektīva aizsardzību, attiecībā uz tiem, kuri ne veselības apsvērumu dēļ atsakās potēties, var tikt noteikti mēri, kas, no vienas puses, paredzētu mazināt minēto risku un, no otras puses, ļautu rast alternatīvus risinājumus attiecīgās personas nodarbināšanai.”
Vatikāna Administrācijas pārvaldes izdotajā paziņojumā tiek atgādināts, ka atsaukšanos uz 2011. gada 18. novembrī izdotajām normām par personas cieņas un viņas fundamentālo tiesību aizsardzības ievērošanu, veicot veselības pārbaudes, jāuzskata par pieeju, kam “nekādā gadījumā nav sankciju vai soda raksturs, bet kas drīzāk paredzēta tam, lai varētu elastīgi un atbilstoši nodrošināt līdzsvaru starp sabiedrības veselības aizsardzību un individuālo izvēles brīvību, neveicot pret darba ņēmēju nekādas represijas”.
