Francijas prezidents apmeklē Laterāna baziliku (26.06.18) Francijas prezidents apmeklē Laterāna baziliku (26.06.18) 

Svētā Krēsla īpašās saites ar Franciju

Pirmdienas, 14. decembra, pievakarē Svētā Jāņa Laterāna bazilikā Romas diecēzes ģenerālvikārs, kardināls Andželo De Donatis, svinēja Svēto Misi par Franciju. Tas tiek darīts katru gadu, un šādai tradīcijai ir dziļas saknes.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Svētā Jāņa Laterāna baziliku, kas ir Romas bīskapa katedrāle, un Franciju vieno ciešas saites jau kopš 16. gadsimta, kad Francijas karalis Henriks IV noteica, lai viņa dzimšanas dienā, 13. decembrī, katru gadu tur tiktu svinēta Svētā Mise par Francijas tautu, tās vadītājiem un visas viņa dzimtās zemes labklājību. Tādējādi viņš vēlējās atjaunot dialogu starp Franciju un pāvestu.

Parasti šis dievkalpojums pro felici ac prospero statu Galliae tiek svinēts 13. decembrī, taču šogad tas tika pārcelts uz 14. decembri. Kā paskaidroja Francijas pilnvarotā vēstniece pie Svētā Krēsla Elizabete Betona Delega, karalis Henriks IV, kā arī Luī XI, bazilikai daudz ziedoja, un bazilika piešķīra Henrikam IV pirmā kanoniķa goda titulu. Tradīcija tiek turpināta, un līdz ar to šī privilēģija tiek dota visiem Francijas prezidentiem. Viņi var pieņemt vai nepieņemt goda kanoniķa titulu. Pēdējais, kurš to pieņēma, bija Emanuels Makrons. Viņš 2018. gada jūnijā ieradās Vatikānā, vizītē pie pāvesta, un apmeklēja Svētā Jāņa Laterāna baziliku.

Starp citu, Francijas valsts vadītājs toreiz uzdāvināja Svētajam tēvam viņa  iemīļotā autora Žorža Bernanosa (1888-1948) darba "Kāda lauku prāvesta dienasgrāmata" (Journal d'un curé de campagne) reto izdevumu itāļu valodā. Runa ir par 1936. gada izdevumu. Tas ir arī pāvesta Franciska dzimšanas gads.

Svēto Krēslu ar Franciju vieno ciešas saites jau gadu simteņiem ilgi. Kanoniķa titulu manto gan karaļi, gan imperatori un prezidenti, taču tas nav vienīgais abas puses vienojošais elements. “Francijas vēstniecība pie Svētā Krēsla ir visvecākā pasaulē”, piebilda Betona Delega. Bez tam, pašā Romas vēsturiskajā centrā atrodas vairākas baznīcas, kas pieder frančiem. Piemēram, viena no tām ir Svētā Luī vārdā nosauktā baznīca, kurā skatāmi Karavadžo darbi. Visbeidzot, ievērojama franču klātbūtne ir arī pontifikālajās universitātēs un Romas kūrijā.

15 decembris 2020, 09:31