Svētais Krēsls gatavojas parakstīt jaunu Provizorisku vienošanos ar Ķīnu
Inese Šteinerte - Vatikāns
Kā nesen paskaidroja kardināls Parolins, šobrīd pastāv iecere pagarināt šo vienošanos, kam joprojām būtu jākalpo provizoriskā formā, lai turpinātu izpētīt, vai dokumentā nospraustie mērķi ir derīgi Baznīcai Ķīnā. Neraugoties uz procesa palēnināšanos un grūtībām, ko pēdējos 10 mēnešos ir radījusi koronavīrsa pandēmija, saskaņā ar kardināla Parolina teikto, “ir iezīmējies virziens, ko ir nepieciešams turpināt, bet vēlāk redzēs”.
Kā savā slejā atgādina Vatikāna Komunikācijas dikastērija atbildīgais par redakciju darbību, žurnālists Andrea Tornielli, sākot jau no komunikē par jauno dokumentu 2018. gada 22. septembrī, tūlīt tika nosprausta Vienošanās tematika, kas tiešā veidā neattiecas uz diplomātiskajām attiecībām starp Svēto Krēslu un Ķīnu, bet skar Baznīcas Ķīnā juridisko statusu, attiecības starp klēru un valsts autoritātēm. Provizoriskā vienošanās ekskluzīvā veidā attiecas uz bīskapu nominācijas procesu, kas ir būtiski svarīgi Katoliskās Baznīcas dzīvei Ķīnā un Baznīcas ganu vienotībai ar Romas bīskapu un bīskapiem visā pasaulē. Provizoriskās vienošanās mērķis, tātad, nav tikai diplomātisks, un tas nekādā gadījumā nav politisks, bet gan pastorāls. Tās mērķis ir ļaut, lai katoļticīgajiem būtu bīskapi, kas ir pilnīgā komūnijā ar svētā Pētera pēcteci un lai tai pašā laikā šos bīskapus atzītu Ķīnas Tautas Republikas autoritātes.
Pāvests Francisks “Vēstījumā Ķīnas katoļiem un universālajai Baznīcai”, kas izdots 2018. gada septembra beigās, tūlīt pēc Provizoriskās vienošanās parakstīšanas, atgādināja, ka “pēdējos gadu desmitos brūces un šķelšanās Ķīnas Katoliskajā Baznīcā koncentrējās galvenokārt ap bīskapa figūru kā ticības autentiskuma sargu un ekleziālās kopības garantu”. Politisko struktūru iejaukšanās katolisko kopienu iekšējā dzīvē izsauca tā dēvēto “pagrīdes” kopienu fenomenu, kuras centās izvairīties no valdības uzspiestās reliģiskās politikas kontroles.
Apzinoties ievainojumus, ko Baznīcas kopībai nodarījušas cilvēciskās vājības un kļūdas, kā arī ārējais spiediens uz cilvēkiem, pāvests Francisks pēc vairākus gadus ilgām sarunām, ko ir veduši viņa priekšgājēji, nosprauda pilnīgu vienotību ar Ķīnas bīskapiem, kuri tika ordinēti bez pāvesta mandāta. Šis lēmums tika pieņemts pēc ilgām pārdomām, lūgšanām un katras atsevišķas personīgās situācijas izpētes. Kā paskaidroja pāvests Francisks, vienīgais Provizoriskās vienošanās mērķis ir “atbalstīt un veicināt Evaņģēlija sludināšanu Ķīnā un atjaunot pilnīgu un redzamu Baznīcas vienotību.”
Izdarot iepriekš teiktā kopsavilkumu, Svētā Krēsla Komunikācijas dikastērija Redakcionālās nodaļas direktors Andrea Tornielli atzīmē, ka pirmie divi gadi ir veduši pie jaunām bīskapu nominācijām ar Romas atļauju un šos bīskapus oficiāli ir atzinusi arī Pekinas valdība. Neraugoties uz to, ka pēdējos mēnešos pandēmija ir aizšķērsojusi kontaktus, Provizoriskās vienošanās rezultāti ir bijuši pozitīvi, lai arī ierobežoti. Tie dod iespēju iet uz priekšu ar jaunu vienošanos uz nākamo divu gadu termiņu.
