Kardināls Parolins par kristiešu būtisko lomu Eiropā
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Šogad aprit 40 gadi, kopš tika nodibināta minētā komisija, un 50 gadi, kopš izveidotas diplomātiskās attiecības starp Svēto Krēslu un Eiropas Savienību. Šīs gadadienas bija jāatzīmē ar oficiāliem pasākumiem Briselē, taču pandēmijas dēļ nācās mainīt formātu un pāriet uz virtuālo telpu.
Vatikāna valsts sekretārs savā uzrunā atgriezās pie Eiropas integrācijas procesa pirmsākumiem un atgādināja, ka katoļu Baznīca pastāvīgi atbalstīja šo tautu vienotības procesu, sākot jau ar Piju XII līdz pat Franciskam, kurš pēc vairāk nekā 1000 gadu ilga pārtraukuma ir pirmais pāvests, kas nav eiropietis.
Kardināls Parolins norādīja, ka tāda institūcija kā Eiropas Savienības Bīskapu konferenču komisija spēlē svarīgu lomu Eiropā. Tās nodibināšana 1980. gada 3. martā bija zīme tam, cik nozīmīga ir Baznīcu Eiropā savstarpējā atvērtība un brālīgā sadarbība, lai Kristus Evaņģēlija gaismā veicinātu un aizstāvētu kopējo labumu. Kamēr Svētā Krēsla pieeja Eiropas institūcijām ir tīri diplomātiska, tikmēr Bīskapu konferenču komisijas darbā drīzāk ietilpst līdzdalība Eiropas Savienības politiskajos procesos tajos laukos, kas attiecas uz Baznīcu, un atsevišķo bīskapu konferenču viedokļu Eiropas integrācijas procesa jautājumos paušana. Kardināls Parolins pieminēja arī Lisabonas līguma 17. pantu, saskaņā ar kuru Eiropas Savienības institūcijām pienākas sadarboties ar Baznīcām un reliģiskajām kopienām.
Vatikāna valsts sekretārs atsaucās uz nesen iznākušo pāvesta Franciska vēstījumu, kurā Svētais tēvs pārdomāja par Eiropas nākotni un norādīja uz galvenajiem tās attīstības virzieniem brālīgā garā. Ikvienas politikas centrā ir jābūt cilvēkam – rakstīja pāvests, uzsverot, ka neviens nevar izglābties viens pats. Koronavīrusa pandēmijai nav robežu. Lai šis laiks kalpo mums par pamudinājumu izmainīt savu dzīves veidu un no jauna atklāt Eiropas kopīgo identitāti – atsaucoties uz pāvesta vēstījumu, sacīja kardināls Parolins un piebilda, ka tikai tā mēs varēsim pārvarēt šķelšanās un domstarpības. Viņš uzsvēra, ka Eiropas bīskapu konferences un atsevišķie bīskapi ir aicināti stiprināt Baznīcas vienotību un censties panākt, lai acīmredzamās atšķirības starp tautām nekļūtu par pieaugošo domstarpību iemeslu, bet drīzāk palīdzētu mums apzināties, cik bagāts ir mūsu kontinents.
Kardināls arī uzsvēra, ka kristīgā liecība joprojām ir Eiropas “saistauds”, un pāvests savā vēstulē, runājot par saviem četriem “sapņiem”, iezīmē šīs liecības vadlīnijas. Parolins atgādināja, ka Francisks sapņo par cilvēkam un cilvēkiem draudzīgu Eiropu, kur tiktu respektēta katras personas cieņa, par Eiropu kā tautu saimi, kura būtu spējīga dzīvot vienotībā un novērtēt atšķirības, par solidāru un dāsnu Eiropu un par veselīgi laicisku Eiropu, kas ir atvērta transcendencei un kur ticīgie var brīvi publiski paust savu ticību un piedāvāt sabiedrībai savu viedokli. Šāda attieksme palīdz interpretēt un novērtēt jaunos likumprojektus un vadīties tiem, kuru rokās ir politiskā atbildība. “Šo principu un vērtību vidū īpaši svarīga ir katra cilvēka dzīvības svētuma un neaizskaramās cieņas atzīšana, sākot jau ar ieņemšanas brīdi līdz dabīgajai nāvei”, norādīja kardināls Parolins. Viņš piebilda, ka tam būtu būtiski pievienot ģimenes aizsardzību un ģimenes vērtību izplatīšanu, norādot, ka ģimene, kas ir balstīta uz stabilu vīrieša un sievietes savienību, ir īsta sabiedrības šūniņa.
Noslēgumā Vatikāna valsts sekretārs pievērsās vairākām Eiropas Savienības sadarbības ar Bīskapu konferenču komisiju prioritātēm – pandēmijas seku pārvarēšanai, migrācijai, apkārtējās vides jautājumam, nemitīgā digitālizācijas procesa riskiem un attiecībām ar kaimiņvalstīm, kuras tiecas pievienoties Eiropas Savienībai, kā arī – partnerattiecībām ar Āfriku. Beigās kardināls Pjetro Parolins aicināja nepievilt jauniešu sapņus un cerības un atgādināja, ka Eiropai būtu jāpārdomā par savu identitāti un vērtībām, kā arī jāpanāk, lai tās institūcijas būtu tuvākas tautu vajadzībām un spētu efektīvāk atbildēt mūsdienu izaicinājumiem.
