Šveices gvarde: uzticīgi pāvestam tāpēc, ka uzticīgi Kristum

Marija Milvija Morčano -  Vatikāns

Ik gadus 6. maija rītā Apustuliskās pils Svētā Damasa laukumā notiek ceremonija, kurā Šveices gvardi nodod zvērestu. Katrs rekrūtis pret debesīm paceļ labo roku, izstiepjot trīs pirkstus, kas nozīmē Svēto Trīsvienību, bet kreisajā rokā tur dzeltenas, sarkanas un zilas krāsas karogu, kuru vidū sadala balts krusts. Karogā ir attēloti pašreizējā gvardes komandiera, pašreizējā pāvesta un pāvesta Jūlija II ģerboņi. Jūlijs II bija tas, kurš 1506. gadā izveidoja Šveices gvardes insitūciju. 

Šogad, koronavīrusa pandēmijas dēļ zvēresta nodošanas ceremonija ir atlikta uz 4. oktobri, taču gvardi piedalījās Svētajā Misē Svētās Marijas baznīcā, kas atrodas Teitoņu kapsētas teritorijā Vatikānā. Pēc dievkalpojuma notika ziedu vainaga nolikšana Pirmo Romas mocekļu laukumā (Piazza dei Protomartiri Romani), vietā, kur tieši 1527. gada 6. maijā 147 gvardi atdeva dzīvības par pāvestu.

Pāvests Klements VII, dzimtajā vārdā Džulio de Mediči, nolēma veidot aliansi ar Francijas karali Fransuā I, lai stātos pretim imperatora Kārļa V Hābsburga ekspansionistiskajām tieksmēm Itālijā un visā Eiropā. Kopā ar Venēcijas un Dženovas Republikām, Milānas hercogisti un Mediči dzimtas pārvaldīto Florenci, tika izveidota Konjakas līga. Imperatora Kārļa V reakcija ilgi nebija jāgaida. Uz Itāliju tika nostūtīta Hābsburga armija apmēram 20 tūkstoši vīru lielā sastāvā, to skaitā bija itāļi, spāņi un vācieši. Armijas rindas papildināja vācu luterāņu tirgotāji, kas izcēlās ar naidu pret pāvestu un Romu. 

Rīta ausmā, pateicoties biezai miglai, armija caur Džanikolo kalnu un Trasteveres rajona ieliņām ieradās Porta Torrione, šodien Porta Cavalleggeri vārtu rajonā. Gar Svētā Gara baznīcas kreiso pusi tie devās uz Vatikānu un nonāca laukumā, kur agrāk atradās ēģiptiešu obelisks un kas šodien tiek dēvēts par Pirmo Romas mocekļu laukumu. 

Šveices gvarde ciešā rindā sastājās obeliska pakājē, un tur, nelokāmi sekojot pāvestam dotajam uzticības zvērestam, atdeva savas dzīvības. Gvardu pretošanās pāvestam Klementam VII pavēra iespēju bēgt. No pavisam 189 gvardiem dzīvi palika tikai tie 42, kuri pavadīja pāvestu drošībā.  

Pāvests sasniedza Svētā Eņģeļa pili caur slepeno Borgo eju, kas cietoksni savieno ar Vatikānu. Vēstures avoti, to skaitā Frančesko Guičardini un Benvenuto Čellini apraksti, dramatiskā un iespaidīgā veidā vēstī par Šveices gvardu nogalināšanu. Tika iznīcināta un vēlāk no mēra mira apmēram puse Romas iedzīvotāju. Bagātības tika izlaupītas, relikvijas un sakrālie priekšmeti izsmieti, tas, kas neinteresēja vai kam bija neliela vērtība, tika izpostīts.  

Šai traģiskajā dienā visvairāk izceļas tieši Šveices gvardu upuris. Labi apzinoties, ka mirs, tie, būdami uzticīgi līdz pat nāvei, gluži kā apskāvienā sastājās ap obelisku. Tas ir tas pats obelisks, ko šodien varam apbrīnot Svētā Pētera laukuma centrā. Sākotnēji tas atradās Nerona cirka jeb arēnas vidū un šeit tika pieredzējis arī pirmo kristiešu moceklību. Obelisku 37. gadā no Heliopoles Ēģiptē atveda imperators Kaligula. Uz Svētā Pētera laukumu 1586. gadā arhitekta Domeniko Fontanas vadībā to lika pārvietot pāvests Siksts V. 

Viduslaikos vieta, kur obelisks atradās agrāk, bija kļuvusi par svētceļnieku grēku nožēlas vietu. Saskaņā ar V gadsimta apokrifu, kurā aprakstītas svētā Pētera ciešanas, apustulis šeit tika piekalts krustā. 1500 gadus vēlāk, tieši šeit, aizsargājot Kristus vikāru, nāvē gāja Šveices gvardi. 

Šais gados, tiekoties ar Šveices gvardes karavīriem, pāvests Francisks atgādināja par viņu seno priekšgājēju varonību. 2015. gada 4. maijā, uzrunājot gvardus, Francisks teica: "Viņi sekoja savam aicinājumam. Atbildēt uz šo aicinājumu, nozīmē sekot Kristum". Vadoties pēc nonāvēto gvardu liecības, pāvests norādīja, kādai ir jābūt liecībai, ko gvardi ir aicināti sniegt mūsdienās. "Jūs esat aicināti liecināt par savu ticību ar prieku, tā, lai cilvēki, kurus satiekat, jo īpaši, pie ieejas Vatikāna valstī, varētu iedvesmoties no tā, kādā garā jūs veicat savu uzdevumu," piebilda Francisks. Viņš novēlēja, lai tie, kurus gvardi satiek ikdienā, gan Romas kūrijas locekļi un darba kolēģi dažādās Vatikāna institūcijās, gan svētceļnieki un tūristi arī caur gvardiem varētu atklāt Dieva mīlestību pret katru cilvēku. "Tā ir katra kristieša pirmā misija!" uzsvēra pāvests.

Tekstu tulkoja un publicēšanai sagatavoja Inese Šteinerte