Atlaidas - milzīgs žēlsirdības apmetnis šais krīzes stundās

Andrea Tornielli - Vatikāns

"Ar milzīgu žēlsirdības apmetni tiek apklāti visi tie, kuri vēlas to saņemt," šādi kardināls Mauro Pjačenca ilustrē dekrētu par plenāratlaidām, kas tiek piešķirtas sakarā ar pašreizējo sanitāro trauksmi. 

Vai varat paskaidrot, kā radās dekrēts par atlaidām šai Covid-19 trauksmes brīdī?

Baznīcas augstākais likums ir dvēseļu pestīšana. Baznīca atrodas pasaulē, lai sludinātu Evaņģēliju un piešķirtu sakramentus, tas ir, dievišķās žēlsirdības dāvanu pārpilnību, kas ir domātas visiem. Katrs pieredzam krīzi, kas šai brīdī, diemžēl, ir skārusi jau daudzas pasaules zemes. Dzīvojam trauksmes situācijā: ir slimnīcas, kuras vairs nespēj uzņemt slimniekus, ir slimnieki, kas spiesti dzīvot izolēti un diemžēl, arī mirt, nesaņemot mierinājumu un bez tuvinieku klātbūtnes, ir slimnieki, kuriem pietrūkst priestera klātbūtnes, lai izsūdzētu grēkus un saņemtu Pastaro svaidīšanu. Ir daudzi cilvēki, kas atrodas karantīnā un ir veselas pilsētas, kuru iedzīvotājiem ir jāpaliek ieslēgtiem mājās, lai ievērotu normas, ko autoritātes ir izdevušas, lai apturētu vīrusa izplatību.

Kādas ir visneatliekamākās vajadzības?

Šī laika ārkārtējais raksturs prasa ārkārtēju rīcību, lai palīdzētu, atrastos tuvu, mierinātu, lai nevienam netrūktu Dieva glāsta ciešanu priekšā un nāves perspektīvas priekšā. Tāpēc Apustuliskā Penitenciērija, kalpojot pāvestam un ar viņa autoritāti ir izdevusi dekrētu par atlaidām.

Vai varat nosaukt šī rīkojuma īpatnības?

Vispirms jau plenāratlaidas tiek piešķirtas visiem slimniekiem, ko skāris koronavīruss - tiem, kuri atrodas slimnīcās un karantīnā mājās. Dekrēts ar tiem pašiem nosacījumiem paredz atlaidas arī sanitārajiem darbiniekiem, ģimenes locekļiem un visiem, kas aprūpē slimniekus. Atlaidas tiek piešķirtas arī tiem, kuri pandēmijas laikā lūdzas, lai tā beigtos, kā arī lūdzas par tiem, kuri cieš un tiem, kurus Kungs ir aizsaucis pie sevis.

Kādi ir nosacījumi, lai saņemtu atlaidu dāvanu?

Tie ir ļoti vienkārši. No slimniekiem un viņu aprūpētājiem - tur, kur tas ir iespējams caur komunikācijas līdzekļiem, tiek prasīts garā vienoties Svētās Mises svinībās, vai Rožukroņa lūgšanā, vai Krustaceļā, vai citās devocionālās formās. Ja tas nav iespējams, tiek prasīts skaitīt "Es ticu", "Tēvs Mūsu" un "Esi sveicināta, Marija!" Visiem citiem, kuri lūdzas par mirušo dvēselēm, par cietošajiem, kā arī par pandēmijas beigām, tur kur tas ir iespējams, tiek prasīts lūgties Vissvētākā Sakramenta priekšā. Bez tam, atlaidas var saņemt arī par Svēto Rakstu lasīšanu vismaz pusstundas garumā, vai arī par Rožukroņa, vai Krustaceļa lūgšanu. Kā redzam, skaitīt lūgšanas un lasīt Bībeli var neizejot no mājām, tātad, pilnīgi ievērojot normas, kas ir izdotas, lai apturētu inficēšanās izplatību.

Un kā ir attiecībā uz tiem, kas atrodas tuvu nāvei?

Tie, kuri atrodas tuvu nāvei un nevar saņemt ne Slimnieku sakramentu, ne izsūdzēt grēkus, nedz pieņemt Komūniju, tiek novēlēti dievišķajai žēlsirdībai. Katram no viņiem tiek dāvātas plenārās atlaidas, ja vien tie būs gatavi tās godprātīgi saņemt un savas dzīves laikā būs skaitījuši kādu lūgšanu. Kā redzam, pār visiem, kuri vēlas to saņemt, tiek uzklāts liels žēlsirdības apmetnis.

Penitenciērijas dekrētā runa ir par slimniekiem, kurus skāris koronavīruss. Vai tas nozīmē, ka atlaidas netiek piešķirtas citiem slimniekiem?

Vienmēr paturēsim prātā dvēseļu labumu. Dekrētā ir ietverti  ārkārtas rīkojumi sanitārās krīzes apstākļos, kādus pārdzīvojam šobrīd. Atlaidas attiecas uz visiem slimniekiem, jo visi slimnieki, kuri šobrīd atrodas slimnīcās, tādā, vai citādā veidā saskaras ar pandēmijas izraisītajām sekām.

Ja runājam par Grēksūdzes sakramentu, vai ir iespējamas citas formas, izņemot individuālo grēksūdzi, kad atrodamies "tu" pret "tu" ar priesteri?

Kolektīvā absolūcija bez individuālas grēksūdzes vienmēr var tikt dota tūlītēju nāves draudu priekšā, vai arī, kā teikts Baznīcas kanoniskajās tiesībās, "smagos gadījumos". Apustuliskā Penitenciērija ir paskaidrojusi, ka "smagu gadījumu" kategorijā ietilpst tās vietas, kurās visvairāk izplatās inficēšanās un kamēr vien šis fenomens nebeigs pastāvēt. Tātad, lēmumus dvēseļu labā šai ziņā var pieņemt diecezālie bīskapi, bet tur, kur ir radusies neatliekama vajadzība, arī priesteri, pirms tam, vai arī tūlīt pēc sakramenta administrēšanas informējot savu bīskapu. Ir iespējams dot kolektīvu absolūciju slimnīcās, pie nodaļu durvīm, aiz kurām atrodas ticīgie, kurus apdraud nāve un cik vien iespējams tos iesaistot.  

 Ko varat teikt par individuālu grēksūdzi?

Iesakām, lai tā jebkādos apstākļos vienmēr notiktu, visā pilnībā respektējot normas, kas ir paredzētas, lai apturētu inficēšanos, tātad, ievērojot vajadzīgo attālumu un pielietojot sejas masku. Bez šaubām, vienmēr ir jāsaglabā grēksūdzes noslēpums. Vēlos atgādināt, kā to 20. marta rīta Svētās Mises homīlijā darīja arī pāvests, par grēku nožēlas akta nozīmi gadījumos, kad nav iespējams izdarīt grēksūdzi. Par šo iespēju  Katoliskās Baznīcas katehismā teikts: sirdsapziņas izmeklēšana un grēku nožēlas akta recitēšana, patiesa grēku nožēla, ko pavada vēlēšanās vairs negrēkot un doties pie konfesionāla tiklīdz būs iespējams, ir Dievam patīkami, tie izlīdzina ar Viņu un palīdz saņemt grēku piedošanu.

Tulkoja Inese Šteinerte