Gandarīšanas dievkalpojums Laterāna bazilikā Gandarīšanas dievkalpojums Laterāna bazilikā 

Priesteris neizolē sevi, bet dzīvo kopībā ar saviem ļaudīm

Ceturtdien, 27. februārī, pāvests bija plānojis ierasties Svētā Jāņa bazilikā, lai tiktos ar Romas diecēzes priesteriem un kopā ar viņiem svinētu gandarīšanas dievkalpojumu. Tomēr saaukstēšanās dēļ viņam nācās atcelt šo tikšanos. Pāvesta sagatavoto uzrunu nolasīja Romas diecēzes ģenerālvikārs kardināls Andželo De Donatis.

Silvija Krivteža - Vatikāns

Francisks aicina priesterus pārdomāt par izolācijas, vientulības un rūgtuma iemesliem. Viens no tiem ir problēmas ticības dzīvē. "Mēs ticējām, ka tas ir Viņš", saka Emausas mācekļi. Viņi jūtas vīlušies. Viņos rodas rūgtums. Vilšanās ir rūgtuma sakne. Kristīgā cerība nekad nepieviļ. Cerēt nenozīmē būt pārliecinātiem, ka lietas labāk kārtosies, bet gan to, ka visam notiekošajam ir jēga Lieldienu noslēpuma gaismā.

Arī vājās attiecības ar Dievu var būt par rūgtuma iemeslu. Cik bieži mēs esam pieļāvuši domu, ka Dievs neuzklausa mūsu lūgšanas. Cik bieži kļūstam ciniski, neapmierināti, pasaulīgi. Cerība balstās uz derības – mūsu ordinācijas dienā Dievs apsolīja, ka priestera dzīve, protams, ne bez pārbaudījumiem, būs skaista. Pāvests skaidro, ka vilšanās rūgtumu rada arī problemātiskās attiecības ar diecēzes bīskapu un savā starpā. Attālināšanās un izolācija padziļina vientulību. Tā nav tikai ārējā – mēs vienmēr esam cilvēku vidū – bet arī iekšējā, kas skar priestera sirdi. Mēs jūtamies izolēti attiecībā uz žēlastību, mazinās ticība debesu draugu – ticības liecinieku klātbūtnei, sākam uzskatīt, ka mūsu darbs un dzīve neskar nevienu. Žēlastības dzīve kļūst sveša, bet svētie – bērnu "fantāzijas augļi". Mēs zinām par Svēto Garu, kas dzīvo sirdī, bet nekad neesam Viņu satikuši, neesam lūguši Viņa palīdzību.

Pāvests skaidro, ka tas, kurš atzīst savu grēku, saņem žēlsirdību, Dieva piedošanu. "Velns negrib, ka tu runā, stāsti, dalies. Tomēr tev ir jāmeklē labs garīgais vadītājs, jo bez viņa varam nomaldīties", raksta Francisks. Viņš mudina priesterus būt atvērtiem, nenoslēgties sevī, veidot attiecības ar ticīgo kopienu, veicināt sadarbību, vairot prieku un mīlestību. "Lūgsim Kungu, lai  Viņš dāvā mums spēju atpazīt visu to, kas mūs sarūgtina, un tādējādi ļaut sevi pārveidot un kļūt par cilvēkiem, kas ir samierinājušies ar Dievu, lai samierinātu arī citus, kļūt par cerības pilniem cilvēkiem, kas ar savu dzīvi apliecina cerību. Dieva tauta no mums gaida garīgos skolotājus, kuri spēj norādīt uz ūdens akām tuksneša vidū", Romas diecēzes priesteriem atgādina Francisks.

27 februāris 2020, 13:51