Vatikāns–Ķīna: "Ir atvērtas durvis, kuras diez vai atkal tiks aizvērtas"

Inese Šteinerte - Vatikāns

 Grāmatu ir publicējusi “Urbaniana University Press” izdevniecība, ievadvārdus tai sarakstījis Vatikāna valsts sekretārs, kardināls Pjetro Parolins. Prezentācijas ceremoniju 26. septembrī vadīja Svētā Eģīdija kopienas prezidents Marko Impaļjaco, klātesošo vidū bija minētās kopienas dibinātājs Andrea Rikkardi, politiķis Romano Prodi, jezuītu tēvs Federiko Lombardi. Īpaši nozīmīga bija Ķīnas Tautas Republikas vēstniecības Itālijā pirmā sekretāra un politikas nodaļas vadītāja klātbūtne.

Mūžīgās pilsētas un Ķīnas tuvināšanās process ir datējams līdz ar pagājušā gadsimta 80. gadiem. Tas iesākās svētā Jāņa Pāvila II pontifikāta laikā, turpinājās pāvesta Benedikta XVI un tagad  Franciska laikā. Provizoriskā Vienošanās, kas Pekinā tika parakstīta pirms gada, tiek saukta par “vēsturisku”, lai arī tā aprobežojas tikai ar jautājumiem, kas skar bīskapu nomināciju. Pateicoties dokumentam, šobrīd, pirmoreiz pēc 70 gadiem, visi Ķīnas katoļu bīskapi atrodas vienotībā ar svētā Pētera pēcteci un citiem brāļiem bīskapībā.

Bijušais Svētā Krēsla Attiecību ar valstīm nodaļas sekretārs, arhibīskaps Klaudio Marija Čelli pieminēja arī šovasar, 28. jūnijā izdoto dokumentu “Svētā Krēsla pastorālie orientieri attiecībā uz Ķīnas klēra civilo reģistrāciju”. Viņš atzīmēja, ka dokumentā norādīts, ka mīlestība uz savu zemi un vēlēšanās būt par patiesiem katoļiem, nav pretrunā viena ar otru.

Politiķis Romano Prodi, savukārt, izcēla Provizoriskās vienošanās sociālo un ģeopolitisko iespaidu, īpaši to, ka Ķīnas autoritātes Katolisko Baznīcu ir sākušas vairāk uztvert kā universālu, nevis kā rietumniecisku. Politiķis atzīmēja, ka tas veicina konverģenci starp Romu un Pekinu līdz šim neatklātās jomās.

Svētā Eģīdija kopienas dibinātājs Andrea Rikkardi par “inteliģences un fleksibilitātes” zīmi nosauca Svētā Krēsla un Ķīnas Tautas Republikas spēju atrisināt 70 gadus ilgušo konfliktu. Rikkardi augstu novērtēja nesen mūžībā aizgājušo kardinālu un Vatikāna diplomātu Ahilles Silvestrini un Rožē Ečegarē devumu.

Jezuītu tēvs Federiko Lombardi aicināja neaizmirst, ka ceļu, kas veda pie Provizoriskās Vienošanās parakstīšanas, ir iezīmējušas dziļas ciešanas. Bijušais Svētā Krēsla preses dienesta un Vatikāna Radio vadītājs uzsvēra, ka šī vienošanās nav tikai Ķīnas un Vatikāna augstāko galotņu vienošanās. Jezuītu tēvs norādīja, ka vienošanās ir dzimusi no Ķīnas katoļu un viņu garīgo ganu uzticības Baznīcai ilgajos un sāpīgajos gadu desmitos. “Ja viņi tik ārkārtējā veidā nebūtu garīgi vienoti ar pāvestu,” teica tēvs Lombardi, “vadošās amatpersonas nebūtu ievērojušas šīs kopības stiprumu un nebūtu radušies apstākļi, kas veda pie vienošanās parakstīšanas.”